Zaudējumu aprēķini liek domāt, ka visnopietnāk pavasara pali postījuši Daugavpils novadu. Tā ir vienīgā pašvaldība, kas lūdz kompensēt ne tikai infrastruktūrai, bet arī sējumiem radītos zaudējumus 180 000 latu apmērā.
Valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir pietiekami, taču Ministru kabinetam vēl jālemj, vai pašvaldībām tie tiks.
Sen nebija pieredzēts
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis teic, ka tik visaptverošus plūdus nebija redzējis. Gauja skaloja krastus, gāžot lielas, veselas priedes ārā, tāpat nesot vecu praulu kaudzes kā draudu zemākiem tiltiem. Upe vairākās vietās šķērsoja vietējos ceļus, piemēram, Strenču apkārtnē.
Vietējie iedzīvotāji novados atminas tik augstu ūdens līmeni pēdējo reizi redzējuši septiņdesmitajos gados, vecākiem cilvēkiem spilgtā atmiņā palikuši piecdesmito gadu pali. Toreiz Jelgavas apkārtnē zemākās vietās bijis tik augsts ūdenslīmenis, ka no kūts jumta varējuši ar roku pasmelt, bet lopi turēti liellaivās, stāsta Jelgavas 6. līnijas 71. nama iedzīvotāja Ilze Grosberga. Šogad ūdens pacēlās līdz viņas pašreizējā mājokļa slieksnim, pagalms bija ūdenī. Netālu Siera muižā daudzās mājās ūdens bijis līdz viduklim. Mudīte Binde no Vaivaru ielas redzējusi gan glābējus ar laivām, kas veduši bērnus uz skolu un atpakaļ, gan kaimiņu, kas glābis kazu, turot mājā.
Darbs stāv
Jelgava un tās novads ierindojams starp tiem, kas plūdos cieta visvairāk. «Galvenās problēmas ir ar tiltiem, ceļiem un caurtekām,» saka novada domes pārstāvis Edgars Sauka un stāsta, ka «ir ceļa posmi, kur virsējais segums ir pārsimt metru garumā izskalots, citur braucama ir viena ceļa puse».
Naudu satiksmes infrastruktūras atjaunošanai prasa visas pašvaldības, kas vērsušās pēc palīdzības Reģionālajā un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM). Latvijas valsts ceļi aplēsuši, ka plūdi valsts nozīmes ceļiem radījuši zaudējumus vairāk nekā 455 000 latu apjomā. Visvairāk cietuši zemienēm, ezeriem un upītēm bagātās Latgales ceļi. Piemēram, ceļā Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Terehova ir izskalojumi zem asfalta.
Lubānas zemienē esošā Rugāju novada domes priekšsēdētāja Rita Krēmere stāsta, ka pie viņiem lielākoties nav izturējušas caurtekas. Tās vajag ielikt lielākas, un grants uz ceļa klātnes jāuzber augstāk, jo tā aizskalota. Silinieku ciemā straume, kas plūda pāri ceļam, esot bijusi pat 50 metru plata, liedzot trīs nedēļas kursēt vietējam autobusam.
R. Krēmere min, ka novadā mājas neesot daudz applūdušas, drīzāk saimniecības ēkas un kūtis ar lopiem dabūja ciest. Piensaimnieku kooperatīva pienotavā plūdos sabeigti sūkņi, darbs tagad apstājies.
Nauda ir
RAPLM pārstāve Ilze Dišlere stāsta, ka pašvaldībām iespējams piešķirt līdzekļus no valsts pamatbudžeta neparedzētiem izdevumiem to zaudējumu kompensēšanai, kas radušies pašvaldības īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Ministrija sagaida, ka novadi zaudējumu aprēķinus iesniegs līdz piektdienai, pēc tam notiks apkopošana un vētīšana pašā ministrijā, nobeigumā - visus pieprasījumus iesniegs Ministru kabinetā lemšanai. Valdība jūnija pašā sākumā izskatīs, kam un cik naudas piešķirt no fonda neparedzētiem gadījumiem. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju neparedzētiem gadījumiem šā gada budžetā atlikuši 4,8 miljoni latu.
Savukārt privātīpašnieki, kuru zeme vai māja bijusi apdrošināta pret plūdiem, tagad steidz pie apdrošinātājiem. Latvijas apdrošinātāju asociācija statistiku par atlīdzībām, kas izmaksātas par plūdu radītajiem zaudējumiem, neapkopo, taču Balta vien saņēmusi 184 pieteikumus, un tiek prognozēts, ka to skaits varētu augt. Kompānijas atlīdzību pārvaldes direktora vietnieks Ingus Savickis prognozē, ka kopējā atlīdzībās izmaksātā summa varētu būt ap 250 tūkstošiem latu.