Pēc šo grozījumu pieņemšanas vairs nevarēs ieturēt naudu no ģimenes valsts pabalsta, bērna kopšanas pabalsta, pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu, pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai bērniem invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, atlīdzības par adopciju, atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi, bērna invalīda kopšanas pabalsta, kā arī valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte.
Grozījumi Civilprocesa likumā noteiks, ka parāda piedziņa nav vēršama arī pret atlaišanas pabalstu, bērna piedzimšanas gadījumā izmaksāto pabalstu un apbedīšanas pabalstu. Ja likumprojekti tiks atbalstīti Ministru kabinetā, tos nodos izskatīšanai Saeimā un to pieņemšana ir atkarīga no parlamenta deputātu ieskatiem, norādīja Labklājības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Ilona Jurševska.
Diezgan daudz ir gadījumu, ka piedziņu par nenomaksātu aizdevumu vai mobilā tālruņa rēķiniem vērš arī pret ģimenes valsts pabalstu, konstatē Lolita Poļakova, kura vada Salaspils novada Sociālā dienesta Atbalsta nodaļu ģimenēm ar bērniem. Viņasprāt, ģimenēm būs atspaids, ja bērnu nodrošinājumam piešķirtā nauda netiks apdraudēta ar iespējamiem ieturējumiem. Taču ģimenēm vistraģiskākā situācija ir tad, kad vecākiem beidzas bezdarbnieka pabalsts un vienīgais atspaids ir pašvaldības maksātie pabalsti.
Diemžēl netrūkst arī gadījumu, ka cilvēks nepaziņo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, ka atsācis strādāt, un tiek piedzīta izmaksātā sociālā pabalsta summa. Šī norma netiks mainīta arī turpmāk. Iespēja nosargāt vismaz pabalstu summas priecē arī Balvu novada sociālo darbinieci darbam ar ģimenēm un bērniem Līviju Voroņinu. Viņasprāt, cilvēki nav vainīgi, ka nevarēja prognozēt ienākumu samazināšanos un paņēma kredītus, tāpēc arī bankām vajadzētu pagarināt atmaksas termiņus kredītņēmējiem. Sociālā darbiniece atviegloti konstatē, ka šobrīd kredītņēmējiem drīkst piešķirt trūcīgās ģimenes statusu, kas agrāk bija liegts, un šie cilvēki bija pilnīgā bezizejā.
Jebkurš solis, kas pasargā ģimenes no iztikas līdzekļu samazināšanās, ir apsveicams, tomēr tas ir vājš mierinājums, situāciju vērtē organizācijas Glābiet bērnus! Strenču nodaļas vadītāja Velga Graumane: «Esam aizgājuši tik tālu, ka būtiski uzlabojumi atsevišķu ģimeņu labklājībai nav iespējami. Trūcīgo ģimeņu skaits aug lavīnveidīgi, un, ja valsts nebūtu apņēmusies segt 50% no garantētā minimālā ienākuma, pašvaldības to nespētu nodrošināt. Kamēr nebūs jaunu darbavietu, neienāks nodokļi, uzlabojumi nebūs iespējami.»