Oficiāli tiek minēts, ka aprīlī trūcīgo skaits valstī kopumā sasniedza 3,06% no visiem iedzīvotājiem, salīdzinot ar 3,21% mēnesi iepriekš. Aprīlī pret martu vislielākais trūcīgo skaita samazinājums konstatēts Latgalē. Tāpat vērojams pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem izlietoto līdzekļu samazinājums. Kopumā pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem aprīlī izlietojušas 4,2 miljonus eiro, savukārt martā tie bija 5,17 miljonu. Aprīlī, salīdzinot ar martu, pabalstu saņēmēju skaits samazinājies par 8488 cilvēkiem, sasniedzot 65 478 cilvēkus. «Kopēja trūcīgo skaita samazināšanās tendence vērojama kopš 2010. gada, kad tas sasniedza maksimumu. Savukārt gada griezumā - katru gadu trūcīgo skaits samazinās vasaras sezonā un atkal pieaug rudenī,» skaidro LM pārstāve Marika Kupče.
Līdzīga situācija ir Rīgā. Kā Dienu informēja Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice, šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, trūcīgo personu skaits samazinājies par 3%, savukārt, salīdzinot 2015. gada pirmos četrus mēnešus ar 2014. gada pirmajiem mēnešiem, trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 20%. Oficiāli trūcīgās personas statuss Rīgā šobrīd ir 10 646 cilvēkiem.
«Ja salīdzina trūcīgo personu struktūru 2015. gada aprīlī un 2014. gada aprīlī, var secināt, ka starp visām trūcīgajām personām samazinās trūcīgo darbspējīgo personu īpatsvars (no 41% līdz 36%) un trūcīgo bērnu īpatsvars (no 32% līdz 30%), savukārt pieaug trūcīgo personu ar invaliditāti īpatsvars (no 18% līdz 22%) un trūcīgo pensionāru īpatsvars (no 9% līdz 12%),» norādīja L. Brice.
Tendence trūcīgo personu skaitam samazināties vērojama arī Dobeles novadā, Dienai stāsta tā domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS). Krīzes laikā bijis ļoti liels trūcīgo personu skaita pieaugums, tāpat arī nepieredzēti augsts bezdarbs, savukārt šobrīd tā līmenis ir zem desmit procentiem. «Ir salīdzinoša stabilitāte, un nav bijis ļoti straujš komunālo maksājumu tarifu kāpums. Nevar noliegt cilvēku adaptēšanos pašreizējos apstākļos,» atzīmēja A. Spridzāns.
Rēzeknes novadā tendence ir līdzīga, taču nevar teikt, ka samazinājums būtu krass, vērtē pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale. 2013. gada beigās par trūcīgiem atzīti 4352 cilvēki, savukārt uz šā gada 30. aprīli šāds statuss ir 3513 iedzīvotājiem. «Daļa ir aizbraukuši uz ārzemēm, neliela daļa atraduši darbu tepat. Daļa no vienas kategorijas pārgājuši uz citu, jo mums kopš pagājušā gada septembra ir ieviests maznodrošinātas ģimenes statuss. Bērnu naudas summa gājusi uz augšu, tādēļ daļa ģimeņu ar bērniem vairs nav trūcīgas, bet maznodrošinātas. Taču es negribu apgalvot, ka situācija strauji mainās uz labo pusi,» vērtē S. Strankale. Viņa arī norāda, ka darba devēji reizēm ļaunprātīgi izmanto situāciju, kad darbvietu ir maz: «Trūcīgo skaits būtu mazāks, ja darba devēji slēgtu oficiālus līgumus, maksātu nodokļus un oficiālas algas.»
Rēzeknes novada vadītājs Monvīds Švarcs Dienai stāsta, ka ir rosinājis gan labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS), gan Saeimas deputātiem atgriezties pie kārtības, kad valsts atmaksā pašvaldībām pusi no garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) pabalsta. «Rēzeknes novadam tas būtu 450 000 eiro gadā. Šobrīd mēs knapi tiekam galā ar sociālo problēmu risināšanu, bet katastrofāli pietrūkst naudas ekonomiskās aktivitātes veicināšanai. Ja ne 2016. gadā, tad 2017. gadā šo jautājumu varētu iekļaut budžetā kā jauno politikas iniciatīvu,» rosina M. Švarcs.