Tiesa, neatliekamā medicīniskā palīdzība viņiem pienāksies tāpat kā ārstēšanās akūtu slimību gadījumos. Šāds _Jaunā laika_ (_JL_) deputātes Ingrīdas Circenes ierosinājums pirmdien guva konceptuālu valdības koalīcijas atbalstu. Šīs izmaiņas, kuras normatīvos iestrādās darba grupa, varētu skart arī ārvalstīs strādājošos Latvijas iedzīvotājus, kuri Latvijā nodokļus nemaksā, bet te ierodas saņemt medicīnas pakalpojumus.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība «būtu kā burkāns, lai iedzīvotāji piedalītos nodokļu maksāšanā», skaidro I.Circene. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecinot, ka IIN pērn nemaksāja 37%, savukārt šogad - 43% darbspējīgā vecuma Latvijas iedzīvotāju. Šāds modelis veiksmīgi strādājot Austrijā, līdzīgs esot arī Igaunijā. Uz jautājumu, vai tas nav pretrunā ar to, ka Satversme «garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu», I.Circene atbild - nē, jo neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta. Tiesa, Latvijā nav noteikts «medicīniskās palīdzības minimums», uz to vairākkārt norādījušas nevalstiskās organizācijas. Priekšlikumā arī minētas atbrīvotās iedzīvotāju grupas - pensionāri, bērni, invalīdi, jaunās māmiņas, kuras atbrīvotas no IIN maksāšanas. Pēc I.Circenes stāstītā, šajā kategorijā ietilpšot arī bezdarbnieki. Pacientam ierodoties ārstniecības iestādē, ārsts pēc personas koda pārbaudīs datubāzē, vai nodokļi nomaksāti. Darba grupai būšot jānosaka, kāds būs minimālais nodokļa apjoms, kurš nestrādājošajām personām būs jāiemaksā, lai saņemtu valsts kompensēto medicīnisko palīdzību. Strādājošajiem pietiktu ar nodokļu nomaksu no minimālās algas. Kad varētu stāties spēkā šīs izmaiņas, premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc koalīcijas sadarbības sēdes nemācēja teikt. Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) JL priekšlikumu vērtē atturīgi - lai arī tas esot veids, kā piespiest cilvēkus maksāt nodokļus, «es, protams, kā veselības ministre uz to skatos ļoti rezervēti, veselība nav jāizmanto kā ķīlniece».
Diezgan kritiski uz priekšlikumu raugās cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento pārstāve Iveta Neimane: «Nevaru viennozīmīgi atbildēt, bet, manuprāt, šāda cilvēku dalīšana pēc nodokļu nomaksas šajos ekonomiskajos apstākļos ir diezgan riskants lēmums.» Viņa arī šaubās par ekonomisko lietderību - ja pacienti nepirks medikamentus, ko pašlaik daļēji sedz valsts, viņi nonāks slimnīcā, tādējādi ārstēšana būs dārgāka.
Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Uldis Mitenbergs kopumā JL iniciatīvu vērtējot pozitīvi, jo, lai veselības aprūpes sistēma varētu sekmīgi darboties, ir būtisks solidaritātes un taisnīguma princips. Viņš arī atgādina, ko 2007.gadā ieteica Pasaules Banka: «Iekasēt lietotāju maksu vai privāto apdrošināšanu no nerezidentiem un ārzemēs dzīvojošiem latviešiem.» Taču svarīgi, kā šī iniciatīva tiks ieviesta dzīvē un kā tā tiks attiecināta uz dažādām sociālajām grupām, norāda U.Mitenbergs.