Vai var būt, ka cilvēks jūtas normāli un nevar pat iedomāties, ka viņam varētu būt šī smagā diagnoze - multiplā skleroze?
Neteiksim, ka tā ir smaga diagnoze. Nopietna gan, jo tā ir nervu sistēmas slimība. Hroniska un progresējoša slimība, kas skar jaunus cilvēkus. Patlaban pasaulē ir ap trīs miljoniem multiplās sklerozes slimnieku. Latvijā ir 1712 pacientu. Kopumā droši vien ir vairāk, jo ne visi nokļūst mūsu centrā. Vidējais vecums, kad slimība sākas, ir 24-32 gadi. Tā var būt arī bērniem, pusaudžiem.
Slimība tiešām var sākties, pacientam to neievērojot. Nedomājot, ka ir kas nopietns. Pirmais simptoms var būt redzes traucējumi: miglošanās, neskaidra redze, sāpes aiz acs ābola. Parasti cilvēki to saista ar datoru, pārslodzi. Vēl arī nogurums - jau no rīta pamostoties. Nevar paiet, paskriet, gribas apsēsties.
Vai ir vēl kādi raksturīgi pirmie simptomi?
Sākumā var būt jušanas traucējumi: tirpšana, salšana, dedzināšana locekļos. Neparasta «elektriskās strāvas» sajūta gar mugurkaulu. Galvas reibonis, nestabilitāte. Protams, sareibt galva vai notirpt kāja uz brīdi var katram. Slimības gadījumā šie simptomi turpinās vismaz vienas dienas garumā. Slimībai ir raksturīgi, ka tā periodiski paasinās. Var būt, ka pusaudža gados ir redzes traucējums (kas liecina par slimību), bet nākamie simptomi - pēc desmit gadiem.
Kā noskaidrot, vai tas saistīts ar slimību?
Veicot magnētisko rezonansi. Tā ir visinformatīvākā metode. Protams, visprecīzāk diagnozi var noteikt, pacientu neiroloģiski izmeklējot, bet magnētiskā rezonanse palīdz diagnosticēt slimības perēkļus centrālajā nervu sistēmā.
Vai šo slimību var apturēt vai vismaz palēnināt?
Viennozīmīgi jā! Agrīni sākot ārstēt, rezultāti ir daudz labāki.
Vai multiplā skleroze ietekmē dzīves ilgumu?
Dzīvildze nemainās šīs slimības gadījumā.
Vai ir izpētīts, kā šī slimība rodas?
Ir cilvēki, kuriem ir izmainīta imūnatbilde uz iekaisuma procesiem. Zināma loma ir arī iedzimtībai. Sievietes ar multiplo sklerozi slimo biežāk nekā vīrieši.
Vai ir ārēji faktori, kas var ietekmēt slimības attīstību?
Ja cilvēka organismā ir nelabvēlīgi nosacījumi, lai šī slimība izveidotos, tad to var veicināt (nevis izraisīt!) vīrusu saslimšanas, piemēram, herpes vīruss. Arī stress.
Vai multiplās sklerozes slimniekiem neizbēgams ir ratiņkrēsls?
Ar ratiņkrēslu pacienti nereti tiek biedēti, parādot, kas būs, ja neārstēsies. Arī ar šo diagnozi var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, bet ir ierobežojumi. Ir pacienti ar invaliditāti, un ir, kuriem paasinājumi ir reti.
Vai, slimojot ar šo slimību, sievietes var radīt bērnus?
Var! Vēl gan nav pētījumu, kāda ir imūnmodulējošās terapijas ietekme uz mazuli. Grūtniecības laikā šos preparātus nedrīkst lietot.
Ko nozīmē imūnmodulējošā terapija?
Salīdzinoši jauna ilgtermiņa terapija šai slimībai. Pasaulē to sāka lietot 90.gados. Šī terapija palīdz apturēt slimības procesu. Samazina paasinājumu biežumu, tie noris retāk un vieglāk.
Ko teiksiet tiem, kuri uzskata, ka, ārzemēs ārstējoties, būtu labāks rezultāts?
Mums ir absolūti tāda pati ārstēšana kā visur pasaulē! Pieejamas visas jaunākās metodes. Imūnmodulējošā terapija pagaidām ir injekciju veidā, kas ir diezgan sāpīga un pacientiem ne tik tīkama. Bet nu jau drīz šī pati terapija būs tablešu veidā. Un otrs variants - terapija injekcijas veidā, bet tā būs nepieciešama daudz retāk - tikai vienu reizi mēnesī.
Vai slimniekiem Latvijā ir psiholoģiskais atbalsts?
Jā, Multiplās sklerozes asociācija (www.lmsa.lv). Tā darbojas visā Latvijā. Pacientiem un viņu tuviniekiem ir atbalsta grupas. Tiek iesaistīta starptautisko fondu palīdzība. Pacientiem tiek sniegta psiholoģiskā palīdzība, ir pieejama apmācība un arī rehabilitācijas iespējas.