Šāda situācija Daugavas abos krastos ir novērojama pēc Dienvidu tilta otrās kārtas pabeigšanas. Agrāk sastrēgumi kavēja satiksmi uz Slāvu tilta, šobrīd tie ir pārvietojušies uz Pļavniekiem, Rāmavu un Zaķumuižu. Savukārt pēc Gustava Zemgala gatves izbūves līdz Viestura prospektam sastrēgumi veidojas G. Zemgala un un Brīvības gatves krustojumā.
Tāpat sastrēgumi darba dienu beigās joprojām bloķē Valdemāra ielu virzienā uz Pārdaugavu, Centrāltirgum piegulošo 11. novembra krastmalas daļu, dzelzceļa pārvadu Kārļa Ulmaņa gatvē virzienā uz centru un vēl dažās citās vietās.
Tomēr Rīgas domes Satiksmes departaments šos auto sablīvējumus par sastrēgumiem dēvēt nevēlas. Tā esot kavēta satiksme, jo problemātisko posmu izbraukšanas laiks ir prognozējams un nekur nepārsniedz 10-15 minūtes. Salīdzinot ar 2007. gadu, sastrēgumi pilsētā ir stipri mazinājušies. To novērojis arī autožurnālists Ilmārs Līkums: «Protams, ir dažas vietas, no kurām noteiktās stundās vajag vienkārši izvairīties, jo tāda ir attiecīgās pilsētas daļas konstruktīvā uzbūve. Tajā pašā laikā daudzi spontāni sastrēgumi rodas arī vadītāju nedisciplinētās uzvedības dēļ, kaut vai apstājoties un aizšķērsojot krustojumu vai neievērojot rāvējslēdzēja principu. Tagad, kad ātruma kontroli nodrošina fotoradari, šādas nianses beidzot varētu risināt no naudas pelnīšanas atsvabinātie ceļu policisti. Pat tikai policijas auto klātbūtne problemātiskā vietā ar ieslēgtām bākugunīm liktu vadītājiem atcerēties satiksmes noteikumus, un braukšana pilsētā kļūtu raitāka.»
Pārvirza uzlabojumi
Jaunuzceltais Dienvidu tilts šobrīd pārējos Daugavas šķērsojumus atslogo par 13-14%. Arī ekonomiskā recesija ir samazinājusi sastrēgumus, jo automašīnu skaits, salīdzinot ar «pīķi», samazinājies par 8%, stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods. «Ja viss izdosies, kā plānots, Jāņa Čakstes gatves izbūve līdz Ziepniekkalna ielai tiks pabeigta 2013. gada vidū. Savukārt līdz Ziepniekkalna ielas un Vienības gatves savienojumam nāksies pagaidīt, jo tas nav vienīgais lielais satiksmes objekts, kas gaida rindā,» viņš norāda.
Šobrīd, lai darba dienas pievakarē no Dienvidu tilta nonāktu Pļavniekos, ir jāizstāv pamatīga rinda Lubānas ielā, lai nogrieztos pa kreisi Saharova ielā. Pēc karšu portāla www.sastregumi.lv datiem, pulksten 17 tas var prasīt pat desmit minūtes. E. Strods stāsta, ka šis kreisais pagrieziens tiks aizliegts, ļaujot nogriezties vienīgi sabiedriskajam transportam: «Autovadītājiem būs jābrauc lejā uz Slāvu apli un pa Krustpils ielu līdz Katlakalna ielai, kur jānogriežas pa kreisi. Esam aprēķinājuši, ka, neraugoties uz nelielo līkumu, laika izteiksmē tas būs daudz ātrāk. Tas ir arī iemesls, kādēļ šobrīd tiek pārbūvēts Krustpils un Katlakalna ielas krustojums,» stāsta E. Strods.
Vēl viena problemātiska vieta ir radusies pēc Gustava Zemgala gatves izbūves tās krustojumā ar Brīvības gatvi. Kāds autovadītājs stāsta: «Tai korķī var nosēdēt pat 40 minūtes. Manuprāt, vienīgais risinājums tur ir sešas joslas no tilta līdz Brīvības ielai - divas pa kreisi, divas taisni, divas pa labi.»
Kā stāsta E. Strods, sešu joslu tomēr, visticamāk, tur nebūs, tomēr arī šis krustojums tuvākajā nākotnē tiks rekonstruēts un joslu skaits palielināts: «Tālākā nākotnē vispār ir plāns šo Austrumu maģistrāles daļu no Brīvības ielas līdz Ieriķu ielai palaist tunelī, tomēr tie tādi tālāki plāni, šobrīd centīsimies tikt galā ar vienkāršiem līdzekļiem.»
Tunelim servitūtu problēma
«Sarežģīta situācija ir ar plānoto Ģertrūdes ielas tuneli, kas savienos Daugavpils un Ģertrūdes ielu. Šeit ir problēma ar piekļuvi ēkām, kas atrodas pie plānotās tuneļa izbrauktuves. No fasādes puses ar auto piekļūt nevarēs, bet piekļuvei no citām pusēm kaimiņi nevēlas dot servitūtu,» klāsta E. Strods.
Šim tunelim būtu jāatslogo Lāčplēša iela, un tas ļautu pagarināt 1. trolejbusa maršrutu līdz Lazdonas ielai. Satiksmes objekts sekmētu arī Latgales priekšpilsētas attīstību.
Sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji pauda satraukumu par to, ka ēkas būvdarbu dēļ varētu sākt plaisāt un ka pēc tuneļa izbūves nebūs iespējams šķērsot ielu. Tāpat ir jāpārbūvē kanalizācijas kolektori, gāzesvads un liels daudzums citu komunikāciju.