Parlamenta vēsturē paliks arī fotouzņēmums, kurā kopā redzami visi atjaunotās Latvijas parlamenta vadītāji - bijušais Augstākās Padomes, kā arī 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, Ilga Kreituse un Alfrēds Čepānis, kuri šo amatu ieņēma 6. Saeimā, 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, 8. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (tagad - Latimira), kuras dzīve tagad daļēji paiet Maskavā, Indulis Emsis un Gundars Daudze, kuri vadīja 9. Saeimu, kā arī tagadējā Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa, kura vadīja 10. Saeimu un saglabāja posteni 11. Saeimā. «Katrs cilvēks ir atstājis savu darbu parlamenta vēsturē, tāpēc man bija svarīgi viņus uzaicināt,» sacīja S. Āboltiņa. Viņa vēl nevarēja pateikt, vai nākotnē varētu veidot bijušo spīkeru klubu.
Alfrēds Čepānis atsaucies ielūgumam, jo visus bijušos kolēģus uzskata par draugiem - arī tos, kuri agrāk bija politiskie konkurenti, bet politikā ir svarīgi pēc tam saglabāt labas attiecības. J. Straumi ielūgums bija pārsteidzis, bet ideja esot ļoti laba. Viņš tāpat kā pārējie kolēģi uzsvēra, ka šis ir arī vēsturiski nozīmīgs brīdis, kurā ir iespēja novērtēt, ar ko katra Saeima bijusi raksturīga. I. Kreitusei bija visvairāk ko atcerēties, jo arī Saeimas sēžu zāles pārbūve sākās laikā, kad viņa bija Saeimas priekšsēdētāja. «Man ir sajūta kā pēc labi padarīta darba,» sacīja I. Kreituse. Uz vaicāto, vai bijušie priekšsēži saņemto caurlaidi varētu izmantot biežāk, G. Daudze atzina, ka tai ir simboliska nozīme, bet viņam arī līdz šim, ienākot parlamentā, neviens to neesot prasījis. Taču, viņaprāt, tā varētu kļūt par labu tradīciju, ka jaunievēlētais Saeimas priekšsēdētājs pasniedz šo caurlaidi kolēģim, kas amatu atstāj. J. Straume gan uzreiz piebilda, ka «tas tik drīz nenotiks», ar ko netieši norādīja uz S. Āboltiņas pārstāvētās Vienotības iespēju vēl ilgi būt pie varas.
Par parlamenta tradīcijām vēlāk konferencē runāja arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, kurš strādājis kopā ar visiem bijušajiem Saeimas priekšsēžiem un bijis viņiem līdzās kā tuvākais padomdevējs arī pēc ievēlēšanas amatā, kad ir jāapgūst sēžu vadīšanas prasmes. G. Kusiņš sacīja, ka ir tradīcijas, kuras saglabājušās kopš Latvijas brīvvalsts laikiem, bet ir arī tādas, kuru vairs nav - pirmajās Saeimās, lai ievērotu vēlētāju gribu, gadījumos, kad kāds pozīcijas deputāts sēdē nevarēja ierasties, balsošanā nepiedalījās arī kāds opozīcijas deputāts. Ir bijis laiks, kad parlamentā ievēlēti tikai vīrieši. Brīvvalsts laikā un arī pēc neatkarības atjaunošanas līdz 6. Saeimai spīkers bija no partijas, kura vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu. Pēc neatkarības atjaunošanas ieviestas arī jaunas tradīcijas - viena no tām ir Valsts prezidenta uzstāšanās Saeimā, uzrunājot aizejošo Saeimu, kā arī pavasara sesijas pēdējā sēdē, ko aizsāka prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.