Diskusiju par preambulu paredzēts turpināt 25. oktobrī ar konferenci, ko Juridiskā komisija rīkos kopā ar Latvijas Universitāti, uzaicinot arī konstitucionālo tiesību ekspertus no Igaunijas un Lietuvas. Abās kaimiņvalstīs pamatlikumā ir preambula, kurā ir atspoguļota valsts būtība, mērķi, darbības pamatprincipi, kā arī sabiedrības pamatvērtības.
Satversmes preambulas apspriešana sāksies gadā pirms Saeimas vēlēšanām, kas, pēc vairāku deputātu domām, var «pārvērst diskusiju par cīņas lauku, un rezultāts būs sliktāks», atzina Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). To kā politiski jūtīgu laiku vērtē arī Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura līdzīgi aicināja nepārvērst to par cīņu sabiedrībā. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) uzsvēra, ka Satversmes preambula nedrīkst kļūt arī par politiskā tirgus objektu, jo tā ir svēta lieta. Lai veiktu grozījumus Satversmē, nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums, kas nozīmē, ka tos ir iespējams pieņemt tikai ar opozīcijas atbalstu. Satversme ir grozīta 11 reižu.
No 50 valstīm preambula ir 37 valstu konstitūcijās, piecās tās saturs ir ietverts ievadā, bet astoņu valstu pamatlikumos šādas preambulas nav. To vidū ir arī Latvija, sacīja E. Levits. Viņa piedāvātajā projektā ir trīs mērķi - nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, kā arī katra cilvēka un visas tautas labklājību. Pie nacionālas valsts darbības pamatprincipiem ir minēta demokrātija, tiesiskums, sociālā atbildība. Latvijai Satversmes preambula ir vajadzīga vēl jo vairāk tāpēc, ka sabiedrībā notiek strīdi par to, vai Latvija ir 1918. gadā dibināta valsts. Jau Latvijas brīvvalstī 1921. gadā bija sagatavota Satversmes preambula, bet toreiz politiķi par to nevarēja vienoties. Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) atzina - 20. gados preambula neguva atbalstu, jo tam pretojās kreisais spārns, zināmas paralēles var vilkt arī ar šodienu. Klātesošie Saskaņas centra deputāti sēdē bija skeptiskāki. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) atgādināja - tas, kas ir ierakstīts Satversmē, ir arī jāpilda, ar to varot skaidrot oponentu uztraukumu.