Iepriekš Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris nav izslēdzis arī iespēju, ka referendumu var apturēt, ja lietu ierosinās.
Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš ceturtdien intervijā Latvijas Radio izteicis savu personīgo viedokli, ka referendumu nedrīkstētu apturēt, bet tajā pašā laikā viņš nešaubās, ka Satversmes tiesas vērtējums būtu nepieciešams. No Satversmes tiesas likuma izriet, ka nav izslēgta iespēja uzzināt tiesas spriedumu, bet izvairīties no referenduma apturēšanas. Tiesa var arī lūgt papildināt prasības pieteikumu un tad lemt par lietas ierosināšanu. Arī tādi gadījumi līdzšinējā praksē ir bijuši. Centrālā vēlēšanu komisija Satversmes tiesas lēmumu gaida līdz piektdienai, kad ir pēdējais brīdis sākt gatavot balsošanas zīmes.
Satversmes tiesas (ST) kolēģija šodien plāno paziņot lēmumu, vai tiks ierosināta lieta par Saeimas deputātu prasības pieteikumu. ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa ziņu aģentūru BNS ir informējusi, ka lēmumu pieņems Satversmes tiesas otrās kolēģijas tiesneši. Otrajā kolēģijā ir Aija Branta, Uldis Ķinis un Kristīne Krūma. Ja lieta tiks ierosināta, darbu sāks visi tiesneši, kuriem būs jāpieņem lēmums, vai ierosināt referenduma apturēšanu.
Neviens no Dienas aptaujātajiem juristiem nevēlējās izteikt savu viedokli un prognozēt, kādu vēsti varētu sagaidīt no Satversmes tiesas. Trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda augstas raudzes konstitucionālo tiesību eksperti arī pieļāva, ka šis jautājums nemaz nav ST kompetencē, jo prasībā esot apstrīdēti politiski lēmumi. Likums nosaka, ka tiesa izvērtē ne tikai likumu, bet arī starptautisko līgumu, Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta aktus, ja tie nav administratīvie akti. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētais Valsts prezidenta lēmums iesniegt Saeimai pilsoņu rosinātos Satversmes grozījumus, kā arī Saeimas prezidija atzinums par projekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā, lai lemtu par grozījumu nodošanu komisijām, ir tiesas kompetencē. Prasībā apstrīdēta to atbilstība Satversmei un Latvijas proklamēšanas aktam. Abi lēmumi pieņemti 20. decembrī, un tikai pēc šī datuma varēja vērsties ST, ar to arī tiek skaidrots, kāpēc tas notiek tik vēlu. Pieteikumā norādīts, ka Valsts prezidentam un Saeimas prezidijam bija pienākums izvērtēt pilsoņu rosināto Satversmes grozījumu ietekmi uz Satversmes kodolu, jo projekts maina valsts pamatus. Referendums ir izsludināts 18. februārī. Saeima ceturtdien nodeva komisijām opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības sagatavotos grozījumus Satversmē, kas liegtu nodot tautas nobalsošanā projektus, kas apdraudētu valsts pamatus.