Vismaz es noteikti ceru, ka Saltimbanco - viens no vecākajiem Cirque du Soleil šoviem - tika pasniegts kā ļoti kārdinoša uzkoda, kurai nākamajos gados, zinot mūsu publikas atsaucību, sekos arī citi pamatīgāki ēdieni un deserts no aktuālajiem 22 Cirque du Soleil šoviem.
Raksturojot cirku, jau labu laiku nevaram lietot tikai vārdus «danco, lāci», un, šķiet, tieši Kanādas cirka mākslinieki, kuri 1984. dibināja Cirque du Soleil, jau dažas desmitgades ir cirka transformācijas virzienu toņa noteicēji. Laikā, kad televīzijā varam gūzmām tvert kaulus stindzinošus skatus - dokumentālus un izdomātus -, cirkam ir bijis jādomā īpašs veids, kā piesaistīt «visu pieredzējušā» skatītāja uzmanību akrobātikas trikam. Perfekti un lielā augstumā izpildītam, taču - vai šodien ar kaut ko pārsteidzošam? Tā nu Cirque du Soleil tradicionālās cirka akrobātikas un vieglatlētikas pērles - priekšnesumus uz trapeces un krievu šūpolēm, gaisa baletu gumijās, žonglēšanu, trikus uz riteņa un tā tālāk - ir iesaiņojis krāšņā šovā, kuram pamatā ir stāsts. Izvērstie un ar labu gaumi izstrādātie klaunādes priekšnesumi, izrādās, ir ne vien īpaši veselīgi Latvijas mazliet stīvās publikas iekustināšanai, bet arī perfekti sagatavo augsni sarežģītākajiem cirka numuriem, izceļot tos kā skaistas, līdz izcilībai izkoptas atkāpes kopējā raibi raibo Saltimbanco tēlu ņirboņā.
Izrāde Saltimbanco stāsta par iedomātu pilsētu, kurā visu cerību pamatā ir dažādība. Šī sižetiskā konstrukcija ir vienreizēji asprātīgs Cirque du Soleil izgudrojums jeb burvju triks, kā piesaistīt gan vērīgākos, gan pasīvākos skatītājus. Uz skatuves vairākos plānos notiek dinamiska rosība, tādējādi publika neatslābst un seko līdzi - tas nekas, ka paši nezina, kam īsti seko. Taču, ja tālskati noregulē uzmanīgāk, šovā patiešām var iegrimt.
Līdzīgi kā filmā Gredzenu pavēlnieks ir labie un ļaunie burvji, elfi, hobiti, tā arī Saltimbanco ir izstrādāta tēlu sistēma. Cirka faniem ir ko darīt, jau iepriekš izpētot informāciju par tēlu nozīmi. Kā gan citādi zināsi, ka kavalēristu jeb gādīgo aizstāvju «cepuru galiņi ir vērsti uz priekšu, jo tie skatās nākotnē». Un krāsainie radījumi, kas izpilda trikus uz ķīniešu kārtīm, ir «visvienkāršākās būtnes, rāpuļi, kas nepazīst mīlu».
Lai arī veidotāji šovu pozicionē kā izklaidi visai ģimenei, domāju, ka Cirque du Soleil tomēr ir estētiska bauda pieaugušajiem un jau lielākiem bērniem. Cirka numuri, izņemot tos, kuros klauni smīdina ne pa jokam, mazajiem ir par garu un sarežģītu. Mazuļi diez vai guva prieku par priekšnesumu ar boleadorām - virvēs iesietiem atsvariem, kas, atlecot no zemes, rada sprādzieniem līdzīgas skaņas unisonā vai kontrapunktā ar mākslinieku deju soļiem.
Jāpiemin arī mūziķi, kuri radīja īpašu noskaņu un sinhronu saspēli ar cirka māksliniekiem. Priecē, ka izrāde, kuru autori dēvē par «mūžīgo opusu», arvien pārsteidz ar jauneklīgu azartu un precizitāti it visā.