Ārsti brīdina nepārcensties ar slodzi. Arī laika apstākļi ne vienmēr ir labvēlīgi sportiskajām aktivitātēm. Saules dūriens, karstuma dūriens, pārkaršana ar krampjiem ir daļa no sarežģījumiem, ko var izraisīt laika apstākļi. «Dienvidu zemēs ir tradicionāli, ka dienas vidū neviens nestrādā,» atgādina P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas, klīnikas vadītājs profesors Indulis Vanags.
Ja dzert, tad minerālūdeni!
«Temperatūru regulē temperatūras centrs, kas atrodas smadzeņu stumbrā - hipotalāmā. Līdzsvara gadījumā cilvēka iekšējā temperatūra ir nemainīga,» Dienai stāsta medicīnas zinātņu doktors Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas ārsts reanimatologs Oļegs Sabeļņikovs. Temperatūra cilvēka ķermenī nav vienāda - iekšējie orgāni ir «karstāki» - +37,5°C līdz +38°C. Ja iekšējā temperatūra pieaug, organisms svīst. Ja cilvēkam šķidruma pietiek, problēmu nav, bet, ja svīstot cilvēks izvada sāļus, rodas «pārkaršana ar izsīkumu». Ja veselīgā dzīvesveida piekritēji apgalvo, ka jādzer vismaz divi litri šķidruma dienā, pareizāk ir dzert minerālūdeni vai zaļo tēju - mikroelementu un organismam nepieciešamo sāļu dēļ.
Karstuma dūriens ir situācija, kad organisms vairs nespēj regulēt temperatūru. Riska grupa karstās dienās ir gados vecāki cilvēki - ja iekšējā temperatūra pārsniedz +40°C, notiek orgānu bojāšanās: cieš smadzenes, muskuļi, aknas, nieres, asinsrecēšana. Rezultātā vairāki orgāni cilvēkam var nefunkcionēt. Pirms dažiem gadiem Parīzē tieši pārkaršanas dēļ nomira daudz gados vecu cilvēku. «No ierindas iziet olbaltumvielas, tajā skaitā organisma fermentu jeb enzīmu sistēma, nenotiek normālie bioķīmiskie procesi, traucēta šūnu barošana, uzkrājas vielmaiņas galaprodukti, orgānu funkcija ir nepilnvērtīga,» tā profesors Vanags.
Jauniem cilvēkiem novēro karstuma dūriena formas, kas saistītas ar ilgstošu fizisku slodzi. Ja ierobežotas svīšanas iespējas un organismā nepietiek šķidruma, pieaug ķermeņa temperatūra. Profesors Vanags atstāsta gadījumu, ka Izraēlas armijā pēc reglamenta kareivjiem, kuri dodas lauka apmācībās, jādzer minerālūdens, un «nedzeršanas gadījumu uzskata par sabotāžu».
Austrumu zemēs, kur ārējais karstums (ap +40°C) pārsniedz cilvēku iekšējo karstumu (vidēji +36,6°C), apģērbs veido gaisa slāni, kas tuvinās ķermeņa temperatūrai, tāpēc austrumnieki, lai nepārkarstu karstā saulē, saģērbjas gaišās, sauli un siltumu neabsorbējošās drānās.
Visvairāk iekšējo siltumu zaudē no ķermeņa vietām, kur asinsvadi tuvāk ādai - ap kaklu, no padusēm, cirkšņiem. Ja cilvēks cietis no liela karstuma, pirmais uzdevums ir pazemināt temperatūru «ar fizikālu metodi - apliekot mitrus apliekamos ap kaklu lielo asinsvadu apvidū, uz pieres», cilvēku ietinot mitrā palagā un ieslēdzot ventilatoru, ja tāds ir. Galvenais ir atdzesēt iekšējos orgānus. Kādreiz var būt, ka cilvēka ādas temperatūra ir normas robežās, tajā pašā laikā iekšējie orgāni karst. «Uz ielas pakritušajam to noteikt nevar, bet slimnīcās ir īpaša aparatūra, mājas apstākļos to nav iespējams paveikt, labāk ir cietušo vest uz slimnīcu,» vairākkārt uzsver abi ārsti.
Sarežģīta sistēma
Cilvēks ir daudz trauslāka bioķīmiska būtne, nekā var iedomāties. Literatūrā minēts, ka no 10-50% karstuma dūrienu gadījumos cilvēki var iet bojā. Orgānu bojājumu apjoms nosaka, vai cilvēks izķepurosies, atžirgs. «Smadzeņu bojājumi, asinsreces traucējumi, kas izpaužas kā asiņošana vai tromboze,» vēsta dr. Sabeļņikovs. Pie karstuma dūriena cilvēks visbiežāk zaudē samaņu, kā rezultātā iespējami sekundārie bojājumi - ja nokritis uz muguras, nosprostojas elpvads pie mēles saknes, cilvēks nespēj paelpot, draud nosmakšana.
Cilvēki ar savu ķermeni nereti eksperimentē nepiedomājot. Bieži vien piedalās sacensībās, ja iepriekšējās dienās bijusi vemšana, caureja.
Tomēr pasaulē ir metodes, kad cilvēku ārstē, izmantojot karstumu. Pacientu ievietojot karstā vannā, panāk cilvēka iekšējo sasilšanu līdz +43°C. Tā ārstējot virkni vīrusu, pat HIV, C hepatītu, ļaundabīgos audzējus, atradinot no narkotiku atkarības. Latvijā šāda ārstēšanas metode ir aizliegta. Zināms, ka tāda mediķu grupa darbojas Novosibirskā, kur cilvēku «pavāra» +43°C. Kuri pārcieš, tiem «dažiem ir bijusi veselības uzlabošanās», skeptiski izsakās profesors Vanags.