Baltkrievijas diktatoriskā režīma vardarbīgā izturēšanās, cenšoties ar iebiedēšanu panākt šīs valsts iedzīvotāju klusējošu atbalstu batjkas Lukašenko vienīgajai pareizajai politikai, nav palīdzējusi izvairīties no uzsēšanās uz pamatīga sēkļa, pat ja nācies ķerties klāt klusējošās protesta akcijas dalībniekiem. Skaidri redzams, ka varu uzurpējušajam un vēlēšanās «uzvaru» nozagušajam Aleksandram Lukašenko, neraugoties uz ilgo valdīšanu un aizvien stingrāko skrūvju pievilkšanu, nav izdevies visu sakārtot tik «ideāli», ka visi baltkrievi gribētu soļot vienā ierindā. Gluži pretēji - tur ir daudz cilvēku, daudzi piederīgi jaunajai paaudzei, kam padomju stila propaganda nav atņēmusi spējas skatīt pasauli savām acīm, viņi ir pamanījuši kļūmes pašu mājās - ne tik vien Lukašenko režīma neatbilstību eiropeiskai XXI gadsimta valstij, bet arī tā nespēju nodrošināt ekonomisku izaugsmi.
Šotrešdien - šajā dienā reizi nedēļā notiek klusējošā protesta akcija - režīma kalpi bijuši visai centīgi - Minskā aizturēti 150 cilvēku, arī žurnālisti, starp viņiem Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis. Acīmredzams preses brīvības pārkāpums, kam šoreiz pievērsta liela uzmanība, lai gan žurnālists visai drīz atbrīvots. Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska nosodījums un protesta nota Minskai vieš cerības, ka Latvija arī turpmāk neizvairīsies norādīt uz cilvēktiesību pārkāpumiem.
Dzīvojam blakus Baltkrievijai un Krievijai, tāpēc vēl jo vairāk nedrīkstam noklusēt patiesību par cilvēktiesību neievērošanu šajās valstīs. Ar katru vārdu, kas pateikts demokrātijas aizstāvībai, ne tikai atbalstām daudzus krievus un baltkrievus, kas vēlas pārmaiņas, bet arī raidām skaidru signālu, ka demokrātiska ceļa izvēle Latvijā ir vērtība. Vēsture rāda, ka iluzorie priekšstati par dzīvi kaimiņvalstī daudziem savulaik kļuvuši liktenīgi.
Pienācis laiks nopietnāk izturēties pret savu pilsoņu aizstāvību, pat ja tie ir žurnālisti, kas vienmēr «bāž savu degunu, kur nenākas», pat ja tā līdz šim nav bijis pieņemts. Piemēram, 1999. gadā, kad Krievijas varas iestādes vērsa draudus pret Dienas korespondentu un vēlāk atņēma iespējas iebraukt šajā valstī, nebija nekāda paziņojuma. Pilnīgi normāli būtu bijis noteikt iebraukuma aizliegumu kādam sevi «atbilstoši» parādījušam krievu žurnālistam. Vajadzēja kaut ko teikt arī Minskai, kas 2003. gadā Dienas korespondentu uz robežas ielika aiz restēm, un vietējais robežsargu virsnieks pavēstīja, ka šādus žurnālistus vienkārši vajadzētu nošaut.