Savu tiltiņu gaidot

Gājējiem jāmūk no automašīnām

Guntars Pulss
Auto žurnālists
Loģika, pēc kādas tiek ierīkotas regulējamas vai neregulējamas gājēju pārejas Rīgā, ne vienmēr ir saprotama. Zinu, ka eksistē kāda statistika un prasības par gājēju intensitāti - ja nemaldos, 120 cilvēku stundā, taču neskaidrības paliek. Kā skaidrojams, ka gājēju pārejas ar pogu parādās uz ielām, kuru noslodze nebūt nav tik milzīga? Nu, kaut vai Pērnavas ielas pāreja pie Grīziņkalna un Vārnu ielas! Piekrītu, ka tai liela noslodze ir vasaras laikā, kad sākas Ghetto Games. Bet kā tad pārējā laikā? Tad šo gājēju pāreju izmanto vien Grīziņkalna iedzīvotāji, lai aizietu uz šo parku vai netālo Būvniecības ABC veikalu Ata ielā.

Ivo Goldmanis
What Car redaktors
Piekrītu, ka pārejas pie Kalnciema tilta ir vienas no bīstamākajām vietām atļautai ielu šķērsošanai Rīgā. Ikdienā uz darbu braucu no Jūrmalas, tādēļ apstiprinu, ka pie šīm pārejām bieži rodas bīstamas situācijas. Gan gājējiem gadās mukt no bremzējošu auto riepu kaukšanas, gan automašīnas savstarpēji saskrienas, jo pieklājīgajam, kas piebremzējis pie gājēju pārējas, kāds distances neievērotājs uztriecas virsū! Iespējams, pie Dreiliņu ielas arī vajag uzstādīt luksoforu ar pogu, taču, ja man būtu teikšana, es uzbūvētu gājēju tiltiņus pāri Kalnciema ielai.