gada 1. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Rīgas mērs un Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs uzskata - ir liela iespējamība, ka viņa un A. Amerika vadītās komandas, kas tagad strādā kopā Rīgas domes koalīcijā, nākamajās vēlēšanās startēs ar vienu sarakstu. Iespaidam, ka gaidāmo vēlēšanu dēļ A. Ameriks un N. Ušakovs jau tagad sākuši sacensību, kurš pirmais sabiedrībai paziņos par Rīgas domes labajiem darbiem, nepiekrita ne viens, ne otrs.
Rīgas vicemērs A. Ameriks tomēr ir piesardzīgāks prognozēs, jo vispirms esot jānodibina partija. Kopš idejas prezentācijas gada sākumā par atbalstu topošajam politiskajam spēkam jau ir paziņojuši vairāk nekā 670 cilvēku, no kuriem aptuveni puse piedalīsies partijas dibināšanā, kas notiks sestdien Rīgā Mazajā ģildē. Tās manifestu ir parakstījuši ne tikai bijušie LPP/LC Rīgas nodaļas biedri un «citi ar Ameriku vēsturiski saistīti cilvēki», kuri pēc partijas darbības izbeigšanas ir palikuši bez politiskās paspārnes, bet arī daudzi Rīgas pašvaldības institūciju un iestāžu vadītāji, uzņēmēji, kuru daļa ir sabiedrībā labi zināmi cilvēki, piemēram, kordiriģents Romāns Vanags, Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals, Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, mākslas festivāla Bildes organizētāja Tija Auziņa, uzņēmējs Guntis Rāvis.
A. Ameriks uzsver, ka liela daļa paliks atbalstītāji, bet partijas dibinātāju vidū varētu būt bijušie Tautas partijas biedri Sarmīte Pīka un Kārlis Leiškalns, kādreizējie tēvzemieši Andrejs Požarnovs un Juris Saratovs. Partijas kodolu veidos cilvēki, kas kopā darbojās LPP/LC. Bijušais tās līderis Ainārs Šlesers Dienai sacīja, ka ir gandarīts par A. Amerika iniciatīvu - Rīgas pilsētas partija esot nepieciešama, jo lielajiem politiskajiem spēkiem nerūpot pašvaldību politika. A. Šleseram pašam neesot plānu tai pieslieties, un viņš arī negatavojas veidot citu partiju pretēji minējumiem presē. Uz vaicāto, vai A. Amerika komandai vajadzētu startēt Rīgas domes vēlēšanās kopā ar SC, A. Šlesers teica, ka tas esot viņiem pašiem jāizlemj, bet abi politiskie spēki esot pierādījuši, ka latvieši un mazākumtautību pārstāvji varot strādāt kopā.
Jāatgādina, ka 2009. gada pašvaldību vēlēšanās A. Šlesers, nesaredzot A. Amerikā pietiekamu vilkmi, pats kļuva par LPP/LC saraksta līderi un mēra kandidātu. Pēc vēlēšanām viņu ievēlēja par vicemēru, bet amatu A. Šlesers atstāja, jo 2010. gada Saeimas vēlēšanās viņam vajadzēja kļūt par «lokomotīvi» lielajās parlamenta vēlēšanās. Sociologs Aigars Freimanis joprojām domā, ka «Andris Ameriks publiskajā telpā galīgi neasociējas ar līderi, tāpēc mēģina salikt sev apkārt atpazīstamus cilvēkus, lai īstenotu pragmatisku vajadzību - iekļūt Rīgas domē un tikt pie tā, pie kā jau ticis tagad». Ar to arī Gods kalpot Rīgai! atšķiroties no pilsētu partijām Liepājā un Ventspilī, jo tām ir spilgti un aktīvi līderi. «Mēs sastopamies ar jaunu, ļoti savdabīgu ietekmes grupas partijas veidošanas mehānismu,» atzīst A. Freimanis, kurš tās izredzes vērtē kā ļoti nepārliecinošas. «Es negribu veidot Amerika partiju, bet radīt iespējas cilvēkiem strādāt rīdzinieku labā,» teica A. Ameriks un norādīja, ka nepretendē kļūt par spilgtu līderi - ja likums nenoteiktu, ka vēlēšanās var startēt tikai no partiju sarakstiem, viņš, visticamāk, partiju nemaz neveidotu. Jāpiebilst, ka šī iemesla dēļ visā Latvijā vēršas plašumā reģionālo partiju dibināšana.