Tā kā obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai bija noteikts termiņš, jāpieņem bija lēmums - ieviest vai atcelt -, taču ieviešana pie tagadējā veselības aprūpes finansējuma nav iespējama, medijiem skaidro G. Belēvičs. Ņemot vērā, ka sistēma balstītos uz solidaritātes principa - veselie maksā par slimo -, šobrīd vienkārši nav tik daudz veselo cilvēku, lai šis princips strādātu. Turklāt sistēmas ieviešanai trūcis arī politiskā atbalsta. Lai gan iepriekšējā Saeima likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja, jaunais sasaukums nolēmis šo jautājumu neskatīt. Arī valdības deklarācijā punkts par valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu netika iekļauts, Dienai atzīmē VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Pats fakts par projekta atcelšanu gan tiek vērtēts dažādi. Bijusī veselības ministre un lielākā idejas aizstāve Ingrīda Circene šādu rīcību sauc par populistisku un gļēvu, savukārt, piemēram, Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis to uzskata par pareizu. I. Circene ziņu aģentūrai LETA sacījusi, ka, laikus ieviešot modeli, jau šogad mediķu algas būtu palielinātas, kā arī pensionāriem ģimenes ārsta apmeklējums būtu par brīvu. Tāpat, ieviešot koncepciju, būtu izdevies jau šogad pacientu līdzmaksājumu par slimnīcās stacionārā pavadītu dienu samazināt līdz septiņiem eiro. Taču tagad sanāk, ka atkāpjamies atpakaļ trīs soļus, uzskata I. Circene. Tam gan nepiekrīt deputāte Ilze Viņķele (Vienotība), kura pērn vadīja veselības nozares darba grupu. Viņa Dienai sacīja, ka sekmīga rezultāta nebūtu. Attiecīgi jebkādu apdrošināšanas modeli ir jēga ieviest vai pat diskutēt par to tikai ar nosacījumu, ka ir «izrevidēta» veselības aprūpes sistēma. Bet tam nav pieticis spēka nevienam, tostarp G. Belēvičam, uzskata deputāte. Naudas ieplūdināšana sistēmā, kurā ir tik daudz caurumu, nebūtu bijusi efektīva.
Ģimenes ārsti par šādu lēmumu priecājas, jo jau sākumā bijuši pret pašu ideju, Dienai sacīja P. Princis. Pēc viņu domām, apdrošināšanas ieviešana tikai pasliktinātu pieejamību, kas jau šobrīd nav laba.
Pret atsevišķiem koncepcijas punktiem iepriekš iebilda arī tiesībsargs Juris Jansons, un arī šobrīd viņš Dienai atzīmē, ka svarīgākais ir, lai netiktu pārkāptas Satversmē cilvēkiem garantētās tiesības uz veselības aprūpi. Savukārt pats lēmums par koncepcijas realizāciju ir politiska izšķiršanās.
G. Belēvičs gan nav gatavs pilnībā mest plinti krūmos un atzīmē, ka obligāto veselības apdrošināšanu varēs ieviest, kad veselībai atvēlēs 4,5% no IKP, prognozējot, ka tas varētu būt pēc trim gadiem. Lai šo līmeni sasniegtu, VM ir iesniegusi jaunās politikas iniciatīvas, taču, kā rāda pieredze, papildu finansējums nereti piešķirts netiek, lai gan veselības aprūpe ir viena no prioritātēm. Turklāt jau tagad zināms, ka, izstrādāto modeli nemainot, to nevarētu īstenot dzīvē arī pēc trim gadiem, kaut vai tāpēc, ka koncepcijā veiktie aprēķini ir novecojuši. Arī nozares pārstāvji neatkāpjas no savas nostājas, ka modelis ir nepilnīgs.