81.pantu Saeima svītroja no Satversmes pēc tam, kad Aigara Kalvīša (TP) valdība, izmantojot tā dotās pilnvaras, bija pieņēmusi valsts drošībai bīstamos grozījumus drošības likumos, kurus prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja un ierosināja parakstu vākšanu tautas nobalsošanai par to atcelšanu. Jau tolaik Segliņš pauda neapmierinātību par tā svītrošanu. Un vēl pagājušo pirmdien LTV rīta ziņu raidījumā viņš uzstāja, ka 81.panta izsvītrošana no Satversmes esot bijis neapdomīgs solis un ekonomiskās krīzes apstākļos to varētu atjaunot. Arī nupat iesniegto informatīvo ziņojumu ieteica sagatavot TP ministri valdības ārkārtas sēdē 24.aprīlī, kurā Segliņš gan nepiedalījās, taču ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) ierosināja atjaunot 81.pantu, lai valdība varot operatīvi pieņemt lēmumus krīzes situācijā. Tomēr Segliņa iesniegtajā ziņojumā rakstīts: «Politiskas vai ekonomiskas krīzes, sabiedriskie nemieri, piketi vai streiki, kā arī plaša mēroga dabas katastrofas nav iemesli, kas traucētu Saeimai sanākt uz sēdēm un pildīt likumdošanas funkciju.» Situācija, kurā likumdevēja funkcijas būtu jāuzņemas valdībai, «varētu rasties vienīgi kara gadījumā, ja kara darbība notiktu Latvijas teritorijā», teikts ziņojumā.
Pat ja pieņemtu, ka ārlietu ministrs redz kara draudus, kurus tieslietu ministrs neredz, tik un tā nebūtu saprotams, kāpēc Segliņš faktiski vienlaikus uzstāj, ka 81.pantu vajag un nevajag atjaunot. Varbūt tāpēc, ka TP dikti gribētu valdību ar savu premjerministru priekšgalā, un tad šis pants tai ļoti noderētu, taču arī saprot, ka gāzt pašreizējo nevar atļauties? Lai arī kā, TP priekšsēdētājs rāda šizofrēniskas politikas paraugu - pats piedāvā un pats noraida.