Senie milži - dižakmeņi

Dižakmens ir laukakmens, kura izmēri pārsniedz noteiktus parametrus un uz kura parasti attiecas noteikumi par dabas pieminekļu aizsardzību. Latvijā par valsts nozīmes dabas pieminekļiem uzskatāmi dižakmeņi ar tilpumu virs 10 m3.

Aizsargājamā objekta statusus piemēro arī:
akmeņiem, kas nes kādas latviešu mitoloģiskās dievības vai gara vārdu, neatkarīgi no izmēra; vieniem no senākajiem kulta akmeņiem - bedrīšakmeņiem; bļodakmeņiem - kas izkalti apļa formā kā lieli dzirnakmeņi, kuriem vidū iekalta liela apaļa iedobe kā mutes bļoda, kā arī kausakmeņiem un muldakmeņiem; seniem robežakmeņiem ar iekaltiem gadskaitļiem vai ar robežu zīmēm un tekstu iekalumiem; seniem krustakmeņiem ar dažāda veida krustiem no viduslaiku kapsētām vai savrupapbedījumiem; visiem akmeņiem neatkarīgi no to lieluma, kas atrodas jūras piekrastē ūdenī, pludmalē un 300 m no krasta.
Šos akmeņus nedrīkst patvaļīgi pārvietot un izmantot saimnieciskām vai dekoratīvām vajadzībām.
Lielie akmeņi kalpo par savdabīgām dzīvās dabas mikropasaulēm, sagādājot piemērotu dzīves vidi uz savas virsmas daudzām ķērpju un sūnu sugām. Citos apstākļos tās Latvijā nevarētu izdzīvot, un uz lielajiem akmeņiem var atrast pat ļoti retas sugas.