Seniori dzelzceļa tuvumā - riska grupa

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 11 negadījumi, kuros cietuši deviņi cilvēki, no tiem septiņi gājuši bojā.
2015. gadā Latvijā uz dzelzceļa notikuši 36 negadījumi, kuros cietuši 37 cilvēki, 19 gājuši bojā.
2014. gadā Eiropas Savienībā uz dzelzceļa notikuši 2213 negadījumi, kuros bojā gājuši 1928 cilvēki, kas ir par 9,5% mazāk, salīdzinot ar 2013. gadu.
Vairāk nekā 90% negadījumu galvenais iemesls ir pašu cilvēku vieglprātība, neuzmanība, kā arī savu spēju pārvērtēšana.

Drošības principi jāņem vērā, pat gaidot vilcienu. Nedrīkst stāvēt tuvu perona malai, jo, vilcienam pārvietojoties, tā izraisītā vēja plūsma ir spēcīga un pārāk tuvu esošus objektus - gan cilvēkus, gan bez uzraudzības atstātus velosipēdus, bērnu ratiņus un somas - var paraut zem vilciena.

Kravas vilciena kopējais svars mēdz būt 3000-6000 tonnu, un parasti tas brauc ātri. Sadursmē ar vilcienu cilvēka iespēja izdzīvot ir 40 reižu mazāka nekā sadursmē ar citu sauszemes transportlīdzekli. Atkarībā no vilciena svara un uzņemtā ātruma bremzēšanas ceļš var būt no 200 metriem līdz pat diviem kilometriem.

Ja jāšķērso sliedes, to drīkst darīt tikai tam paredzētā vietā. Katrā apdzīvotā vietā, kuru šķērso dzelzceļš, ir viena vai vairākas gājēju pārejas vai tunelis, vai gaisa tilts. Nonākot pie gājēju pārejas vai pārbrauktuves, vispirms jāapstājas. Arī tad, ja vilciens it kā vēl nav sadzirdams. Ja nav ne barjeras, ne luksofora, jāpaskatās uz abām pusēm, vai netuvojas vilciens. Ja barjera nolaista vai luksoforā mirgo sarkanā gaisma, pāri iet nedrīkst arī tad, ja šķiet, ka vilciens nav manāms.

Nedrīkst rāpties stāvošam vilciena sastāvam pa apakšu vai kāpt tam pāri. Labāk laikus ieplānot piecas minūtes, lai aizietu līdz tuvākajai dzelzceļa pārejai, nekā riskēt ar dzīvību. Iespējams, vilciens stāvējis divas trīs diennaktis, bet agri vai vēlu tas atsāks braukt, un tas var notikt brīdī, kad cilvēks lien apakšā vai arī atrodas uz jumta