Viņš Dienai paskaidroja, ka šādu informāciju nule saņēmis no Labklājības ministrijas (LM). Summas esot bijušas dažādas, piemēram, 30 tūkstoši vienā mēnesī un 80 tūkstoši nākamajā, attiecīgi 40 un 100 tūkstoši utt. Deputāts nezinot, kādus amatus personas ieņēmušas. «Cik es saprotu, viņi arī pretendē uz bezdarbnieka pabalstu. Tā kā sociālā pabalsta griesti ir noņemti, summas sanāk nesliktas, manā aprēķinā ap miljonu mēnesī. Kad uzzināju, nesapratu - raudāt vai smieties,» viņš sacīja.
Parex prezidents Nils Melngailis deputātiem atzina, ka nav tiesīgs komentēt individuālu darbinieku algas un atkāpšanās nosacījumus, taču viņš esot spiests izmaksāt to, ko paredz likumdošana un individuālās vienošanās ar bijušo bankas vadību. «Ja jaunais īpašnieks gribēja ko mainīt, tas bija jārunā pārņemšanas brīdī,» viņš sacīja. Banku uzrauga Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane deputātiem atzina, ka «par šo problēmu zinājām, jo ieguldījumu līgumā par algām un kompensācijām tika minēts». N.Melngailis apliecināja, ka drīzumā paredzēts samazināt bankas vadības atalgojumu, piesaistot to konkrētiem darba rezultātiem.
Pārņemšanas sarunas vadīja toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), piedalījās FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis (TP), Latvijas Bankas un FKTK pārstāvji.
Pretēji FKTK uzdevumam bankai līdz 30.jūnijam nav izdevies vienoties ar bijušo bankas īpašnieku un vadītāju Karginu un Krasovicku ģimenēm, kas turpina saņemt 200 tūkstošus latu mēnesī kā procentu maksājumus no ieguldījumiem. Kopsumma svārstās starp diviem un trim miljoniem latu gadā. Pēc Dienas informācijas, banka informējusi FKTK, ka vienošanās ceļā procentu likmju samazināšana nešķiet iespējama. I.Krūmane Dienai pauda pārliecību, ka sarunas jāturpina. Tomēr FKTK lūgusi Privatizācijas aģentūrai juridiski izvērtēt pārņemšanas līgumu.
N.Melngailis deputātus informēja, ka banka valsts ieguldījumu varētu atmaksāt piecos gados, bet, ja atrod investoru, - ātrāk. LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs asi kritizēja valdības lēmumu klausīt pārdošanas konsultantus Nomura un līdz rudenim atlikt investora meklējumus, jo «katra diena izmaksā dārgi». Esot jānosaka cenas veidošanas mehānisms un banku jāsāk tirgot. Atklājās, ka PA ik mēnesi turpina maksāt Nomura 60 tūkstošus eiro, lai gan aktīva pārdošana nenotiek. Tas esot par palīdzību konsultācijās ar Eiropas Komisiju.