Jāpiekrīt, ka labs. Un stiprs arī. Handžu dzer īpaši - kopš seniem laikiem mājas saimnieks viesībās, vienā rokā turot pudeli, otrā - glāzīti, apstaigāja viesus. Katram ielēja, iedeva izdzert, aprunājās, gāja pie nākamā... Varēja gadīties, ka saimnieks, redzot kādu vairāk iereibušu viesi, pateica - draugs, tev šodien pietiek. Un neielēja. Kad vēlāk Obinitsas ciemā mūs cienāja ar tradicionālajiem setu ēdieniem un vēlreiz deva garšot handžu, tikām arī pie handžas «šota» uzkodas - gurķa (atkarībā no sezonas - svaigs vai sālīts) ar medu. Nav slikti. Ārne un tradicionālās setu virtuves pavārs Nikolajs nopietni piebilst, ka šņabja un alus gatavošana vienmēr bijusi tikai setu vīriešu prasme. Te laikam vietā pieminēt, ka seti ir pareizticīgie - baznīcā kristītajiem tāpēc ir pareizticīgo vārds un igauņu uzvārds. Nikolajs Līvs (Liiv) ir sets.
Sievietes rosās pa virtuvi, gatavojot setu ēdienus - parasti tikai no svaigiem produktiem, ēdieni ir sātīgi un trekni. Garšojam auksto zupu - skābpiens ar viegli apstrādātiem dārzeņiem, pa vidu gadās arī kāposti un mazsālīts gurķis. Līdzīga mūsu aukstajai zupai, bet garša ir specifiska. Saimniece mudina zupas vidū noteikti likt citā māla traukā tikko no malkas krāsns izņemtu kartupeļu un grūbu biezputru. Tā varot labāk izbaudīt ēdiena garšu. Neierasti, bet garšīgi. Tad sutinātas sēnes, kāpostu salāti. Desertā pasniedz galvenokārt no govs piena pašu sietus sierus - gan svaigus un neizturētus, gan stipri kūpinātus, ar ķimenēm, ogām, piedevās - ievārījumi no meža ogām un medus. Arī garšīgi. Hￃﾼￃﾤ sￃﾼￃﾼt - saka seti - jeb «labs ēdiens». Vēders pilns, var doties tālāk.
Nākamā pietura - Lībnitsas ciems Peipusa ezera krastā, kas savu nosaukumu esot ieguvis vēl no cara Pētera Pirmā - viņam te paticis ļubovatsa. Skaisti te tiešām ir, var caram piekrist. Mūs ciems interesē arī tāpēc, ka tā ir labi pazīstama sīpolu audzēšanas vieta, pagalmi pilni ar novākto ražu - lieli, dzelteni, balti, apaļi... Uzreiz iedomājos garšīgu baltvīnā vārītu sīpolzupu ar grauzdiņu un sieru. Nodomāju, ka iztēle rosina apetīti. Starp citu, varat vēl pagūt uz zivju un sīpolu gadatirgu, kas Lībnitsā notiek katra augusta pēdējā sestdienā. Ziemas krājumi garantēti.
Būt par setu, kā tagad saka, ir trendy. Tāds iespaids rodas, kad triju dienu garumā satiecies ar setiem, klausies, kā viņi meklē savas saknes, vēro, kā atgriežas uz dzīvi Setomā, restaurē mājas, pielūdz savu Peka dievu, runā setu valodā, izdod avīzi, ievēlē Setomā karali, gatavo setu ēdienus, raudzē un iedzer handžu. Ārne saka - interese par tradīciju saglabāšanu tiešām ir liela. Lai izdodas!