Skolas laikā viņa gan lūkojās mākslas un kultūras vēstures virzienā, vēlāk šai jomai pietuvojās, strādājot ēku restaurācijā. Pēc tam izgāja ugunskristības Brocēnu cementa ražotnē, bet nu jau astoto gadu gudro un jauc būvniecības maisījumu receptes SIA _Sakret_.
Māku špaktelēt!
Kad 90. gados vidusskolās sāka veidot klases ar dažādiem novirzieniem, liepājnieci Ivetu vilka uz humanitāro pusi, bet ķīmijas skolotājs pierunāja pievienoties klasei ar bioloģijas un ķīmijas novirzienu - tā būšot spēcīgāka. Arī studiju izvēle vēlāk nosvērās uz ķīmiju. Gadu nomācījusies LU, Iveta gan to nomainīja pret RTU ķīmiķiem, jo tie gatavoja restauratorus. «Man bija ļoti interesantas studijas, jo viena daļa bija visa klasiskā ķīmija, otra - mākslas vēsture Mākslas akadēmijā u. tml.,» Iveta teic. Maģistra darbu viņa rakstīja par sausajiem maisījumiem restaurācijā, savukārt maģistra darba praktiskā puse bija Unibankas ēkas atjaunošana Doma laukumā. «Esmu to savām rokām notīrījusi no apakšas līdz augšai. Bet sievietei restaurācija ir smags darbs. No kursa biedriem tajā palikusi tikai viena meitene, kas restaurēja Brīvības pieminekli un par to saņēma Triju zvaigžņu ordeni.» Iveta stāsta, ka Latvijā naudas visiem maz, tāpēc maz arī restaurējamo objektu, turklāt bieži vien palīdzība pie speciālistiem tiek meklēta tikai pēc tam, kad neveiksmīgi mēģināts ēku saglābt ar ne gluži piemērotiem materiāliem un metodēm. Iveta pati studiju laikā kā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja praktikante piedalījusies arī Doma baznīcas Krustejas konsoļu saglabāšanā. Paralēli piepelnījusies arī ar dzīvokļu remontu. «Māku špaktelēt, slīpēt. Tagad tas ļoti noder. Ja būtu tikai ķīmiķa izglītība, man Sakret būtu ļoti grūti.»
Pārbaudījums Brocēnos
Kad jauni restaurējamie objekti acumirklī neatradās, Iveta kādu laiku pastrādāja gan kā ķīmiķe a/s Reaģents - A, gan kā inspektore Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. «Kaut kā naudiņa bija jāpelna. Man piedāvāja darbu arī Liepājā, bet bija bail, ka attieksme «mēs jums ļausim braukāt uz Rīgu un studēt» drīz pārvērtīsies par «ak, tev atkal jābrauc studēt...»,» Iveta atceras.
Pēc augstskolas Ivetai piedāvāja darbu Brocēnu cementa rūpnīcā, un jau pēc dažiem mēnešiem tajā sekoja lēciens no analīžu veikšanas laboratorijā uz kvalitātes vadību. «Kvalitātes dienesta vadītājs aizgāja strādāt uz Rīgu un mani atstāja savā vietā. Jaunu skuķi ar mazu pieredzi.» Tās izrādījās īstas ugunskristības. Kamēr Iveta savos pienākumos vēl taustījās, nāca pirmais lielais cementa sertificēšanas audits no Lietuvas, turklāt ne bez problēmām, un Iveta saka lielu paldies kolēģim tehnologam Aigaram Miezim, kas ļoti palīdzējis tikt ar visu galā. «Tas un vēlāk arī ISO standartu ieviešana ielika ļoti labu pamatu,» viņa vērtē.
Tolaik Latvijā sausos būvniecības maisījumus neražoja, un Brocēni Sakret materiālus importēja. Uzņēmums tā kā cilājās uz savas sauso maisījumu rūpnīcas būvi, taču finansiāli neklājās īpaši spoži, tāpēc šo ideju pārtvēra Māris Ķelpis, kas vēlāk kļuva par Latvijas SIA Sakret vadītāju. Viņš savā komandā uzaicināja arī tagadējo Sakret bosu Andri Vanagu, kurš Brocēnos toreiz bija klientu vadītājs, un Ivetu.
Cementa pilns auto
«Kad Brocēnos pateicu, ka eju prom, uz mani briesmīgi apvainojās. Vēlāk šefs atbrauca uz jaunās rūpnīcas atklāšanu un teica: «Iveta, es piedevis neesmu»,» tehnoloģe atminas. Sakret Latvijā sākās kā piecu cilvēku kolektīvs, kas sēdēja vienā liela angāra telpā un darīja visu iespējamo. Paralēli tika celta rūpnīca, bet Iveta kā galvenā tehnoloģe ik pēc pāris nedēļām piekrāva savu mazo auto ar cementa paraugiem un devās mācību braucienos uz Sakret rūpnīcas laboratoriju Vācijā, lai apgūtu ražošanas smalkumus. «Nekad nav tā, ka no tavām izejvielām pēc standarta receptēm sanāk tāds pats produkts kā, piemēram, Vācijā. Tehnologam jāpiedzen recepte līdz noteiktām prasībām,» Iveta skaidro. Kad sāka darboties Latvijas rūpnīca, viņa pirmajā gadā no uztraukumiem nokritusies svarā par 10 kilogramiem. Nācies strādāt garas stundas, daudz ko dozēt ar rokām, uzķert kļūmes, nianses. Tagad darba ritms kļuvis stabilāks, sertifikācijas jautājumos Iveta piepalīdz arī Sakret Igaunijas rūpnīcai un, lai dzīve interesantāka, darbojas kā būvniecības ISO standartu eksperte Latvijas Akreditācijas birojā. Atliek laiks arī sev - dēliņam, baseinam, vācu valodas un šūšanas kursiem.
Zināmu mieru uzspiedusi arī krīze, taču Sakret virs ūdens palīdzējušas noturēties siltināšanas sistēmas, pēc kurām sācis strauji augt pieprasījums. Iveta saka, ka viņai visi produkti mīļi, jo īpaši - nesen radītie vieglie betoni un mūrjavas. Kaut kad nākotnē Iveta cer Latvijā ieviest ēku sanācijas sistēmas, kas pagaidām pie mums nav īpaši populāras, un savu jaunības sapni par mākslu un restaurāciju tagad īsteno īpaši ēku atjaunošanai domātos materiālos. «Nekad nesaki nekad, taču šajā uzņēmumā tik daudz ir ielikts, ka to negribētos zaudēt,» Iveta saka par karjeras nākotnes plāniem. «Prieks ir tad, kad mājas tiek renovētas ar taviem materiāliem un tā māja stāv, nekas nekrīt nost. Prieks, ja profesionāļi saka - zini, tev tas materiāls ir baigi foršais, man ļoti patīk ar to strādāt.»