Pašlaik neziņa ir gan par projekta finansiālo pusi, gan citiem aspektiem. «Ja RS sāk apkalpot mājas iekšējos tīklus, regulēt siltuma padevi, te varētu būt interešu konflikts, jo māja vienmēr būs pārkurināta. Savukārt, ja kādam apkuri atslēdz, vecajās mājās to uzreiz sajutīs kaimiņi - sienas ir tik plānas, ka apkārtējos dzīvokļos būs auksti,» norāda Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) vadītājs Ģirts Beikmanis. Sistēmas maiņu kopumā viņš atzīst par pareizu, jo ir loģiski, ka par pakalpojumu naudu iekasē tā sniedzējs: «Viņš pats lemj, kā strādā ar klientu.»
No jaunās sistēmas ieguvēji būs visi namu apsaimniekotāji, jo viņiem vairs nevajadzēs kā starpniekiem iekasēt maksu no iedzīvotājiem, tajā skaitā tiesāties ar parādniekiem. Piemēram, lielākajai pašvaldības namu pārvaldei Kurzemes namu apsaimniekotājs rīdzinieki par siltumu ir parādā aptuveni 2,5 miljonus latu.
V.Stepaņenko apstiprina, ka apsaimniekotāji gūs labumu, taču izmaiņas pozitīvi ietekmēs arī godprātīgos rēķinu maksātājus. «Piemēram, 100 dzīvokļu mājā pieci nemaksātāji padarījuši par ķīlniekiem kaimiņus, jo mājai viņu dēļ netiek pieslēgta apkure,» kādas situācijas piemēru ilustrē deputāts. Vecajās daudzdzīvokļu mājās atslēgt siltumu konkrētiem dzīvokļiem tehniski nav iespējams, taču, ieviešot tiešo siltuma piegādi dzīvokļiem, to varētu izdarīt.
Kādas izmaiņas konkrēti tiks veiktas - katrā dzīvoklī liks skaitītājus vai mainīs visu apkures sistēmu, tai skaitā radiatorus, -, vēl neesot izlemts. Tas būšot atkarīgs no vajadzībām un iespējām. «Mūsu vēlme ir, lai par to maksātu nevis siltuma patērētājs, bet gan RS, kam gan pašlaik līdzekļu nav,» saka V.Stepaņenko. Tomēr ievērojamas investīcijas nenozīmējot, ka iecere nav realizējama, jo pašvaldība plāno šī projekta gaitā sadarboties ar RS mazākuma akcionāru Dalkia, kas darbojas vairākās pasaules valstīs. «Mēs tehnoloģiski varam mācīties no viņu pieredzes, viņiem ir arī lielākas iespējas piesaistīt finansējumu no ārpuses,» norāda V.Stepaņenko.
Kā stāsta Dalkia Latvija pārstāvis Guntars Kokorevičs, sadarbība ar jauno Rīgas domi ir pašā sākumā un par konkrētiem plāniem runāt ir pāragri: «Ja projekts ir saistīts ar naudu, bet kompānijai nav ko ieguldīt, to dara akcionāri, bet par to runa nav bijusi.»