Ja jums tiek piedāvāta iespēja dzirdēt Stinga labāko dziesmu programmu simfoniskā orķestra pavadījumā, jūs to negribēsiet palaist garām. Šā gada 78 koncertu turnejas _Symphonicity_ maršrutā - divas pieturas Baltijā: Tallina (11. septembris) un Viļņa (17. septembris).
«Jūs mani redzat ar vislielāko grupu, kāda man jebkad ir bijusi,» publikai Tallinā saka Stings. Turnejā viņu pavada Karaliskais filharmonijas koncertorķestris no Londonas. Orķestris skan ņipri un džezīgi. Stings pie retro mikrofona dejo un kustina gurnus kā Šakira. Koncerta pirmajā daļā viņš izšauj tikai hitus. Trešās dziesmas laikā (Englishman in New York) skaņu inženieri beidzot spēj pielāgoties sporta arēnas Saku Suurhall apskaņošanas īpatnībām.
Angļa piedzīvojumi Ņujorkā beidzas, un tiek iedegti sarkanie lukturi - ierodas leģendārā Parīzes prostitūta Roksana - jā, kopš 1978. gada viņa ir ļoti mainījusies. Kurš tikai nav viņai pieskāries, pat Džordžs Maikls, bet viņa joprojām spēj šarmēt. Roxanne ir viens no nodrillētākajiem Stinga šedevriem, hits, kuru interpretējuši daudzi mūziķi. «Tā ir dziesma, kurai var būt tik dažādi piegājieni. Tā saglabā savu elektrisko lādiņu. Katru vakaru es piemeklēju Roksanai jaunu kleitu,» skaidro autors.
Stings uzsver, ka skanējuma pulsācija un mūzikas temps simfoniskajā interpretācijā ir daudz elastīgāks nekā rokā un popmūzikā. Orķestris šajā koncertā nevis akcentē melodramatiskus sakāpinājumus kā Džeimsa Bonda filmu skaņu celiņā (stīgu instrumenti patētiski rausta klausītāju dvēseles stīgas), bet kļūst par «motoru», kuru iedarbina Stings un diriģents Stīvens Merkurio. Liriskā balāde King of Pain orķestra izpildījumā kļūst par paātrinātu dejojamu opusu. Orķestris zina, kad vajag apklust, lai skan tikai ģitāras solo, kas «kanonizēts» dziesmās Shape of My Heart un Fields of Gold. Visi mūziķi uz skatuves spēj panākt maģisku efektu - klausītāji dzird hitus, bet nerodas iespaids, ka skan «mobilā telefona melodijas».
Stings sniedz vērtīgus komentārus un ieskatu dziesmu tapšanā. «Dziesmā Tomorrow We'll See es cenšos pielaikot transseksuāla vīrieša prostitūtas augstpapēžu kurpes, pat ja tās nav īpaši ērtas. Nezinu, kā tas rodas manā zemapziņā, taču dažreiz dziesmu autoram ir nepieciešams iejusties kāda cita ādā.» Stingam ir laba fantāzija! Vai zināt, par ko ir dziesma The End of the Game? «Anglijā ir izplatītas lapsu medības. «Klusējošais dzenas pakaļ kaut kam neēdamam,» - aizraušanos raksturojis Oskars Vailds. Es viņam piekrītu. Medību atbalstītāju argumentu daļēji sapratu, kad kļuvu par fermeri un lapsa apkoda visas vistas mūsu saimniecībā. Lapsas ir lauku teritoriju noziedznieki, bet savā dabiskajā vidē tās ir brīnišķīgas. Es sacerēju dziesmu par lapsu pāri - tēviņu un mātīti.»
1985. gadā sarakstītajā dziesmā par auksto karu Russians Stings izmantojis Sergeja Prokofjeva svītas Poručiks Kižē tēmu. Koncertā šī kompozīcija iegūst prelūdiju - fragmentu no Prokofjeva baleta Romeo un Džuljeta. Stings vienmēr ir centies atsvaidzināt savu muzikālo elpu. Jaunībā viņu fascinēja gan vesternu mūzika, gan kantrimūzika. Rokgrupas The Police skanējumā injicēta regeja deva. Mūziķis pētījis spāņu ģitāras repertuāru. Joprojām, lai uzturētu sevi labā muzikālajā formā, Stings ik dienu «trenējas», spēlējot J. S. Baha čella svītu pārlikumus ģitārai un lautas svītas. «Sēdēt pie Baha kājām, lasīt un interpretēt notis, apbrīnot viņa lēmumus mūzikas komponēšanā - tas ir brīdis, kad esmu vistuvāk reliģiskam pārdzīvojumam. Neesmu pirmais popmūziķis, kurš aizņemas idejas no baroka lielmeistara. Piemēram, manas dziesmas Whenever I Say Your Name strukturālā harmonija ir līdzīga vienai no Baha prelūdijām,» Stings stāsta. Pēc instrumentāli piepildītā trīs stundu ilgā mūzikas vakara viņš noslēdz uzstāšanos, a cappella nodziedot dziesmas I Was Brought to My Senses pirmo pantu. Izklausās šamaniski. Nākamreiz Stings varētu sagatavot vokālās mūzikas programmu.