Annas vietā šobrīd pie darba šajā programmā ķersies cits bezdarbnieks, jo ilgāk par sešiem mēnešiem tajā piedalīties nevar. Kaut arī Rēzeknes pilsētā un novadā bezdarba līmenis vēl joprojām ir visaugstākais valstī, NVA Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova atzīst, ka salīdzinājumā ar šo pašu laiku pagājušajā gadā tendence bezdarbam pieaugt vairs nav tik strauja un vakanču skaits arī nedaudz palielinājies, taču to nebūt nepietiek, tāpēc daudziem bezdarbniekiem vienīgā iespēja aizvien ir piedalīties darba praktizēšanas projektā, lai vismaz saņemtu 100 latu stipendiju. Kā uzsver Labklājības ministrijas NVA «simtlatu» projekta vadītājs Egils Vidžups, tā kā šāds pasākums valstī tiek organizēts pirmoreiz, sākumā pašvaldības lielākoties nav bijušas gatavas tajā iesaistīties, taču tagad pieprasījums esot krietni audzis.
«Domāju, ka Rēzeknes pilsētā un novadā mēs šo iespēju izmantojam simtprocentīgi, kaut arī pašvaldību slodze bija milzīga,» Ināra Šindarjova rāda milzīgos atskaišu kalnus, kādi ik mēnesi bijuši jāiesniedz. Pagaidām ir aizkavējusies grozījumu apstiprināšana MK noteikumos, lai par projekta līdzekļiem varētu algot arī grāmatvedi, jo līdz šim pašvaldības darbinieki šo darbu veica bez atalgojuma, vienīgi programmas koordinators saņēma algu - 90 latus uz papīra - neatkarīgi no tā, cik prakses vietu pašvaldībā ir ticis izveidots.
Tomēr, kā uzsver I.Šindarjova, neraugoties uz sīkajām ķibelēm, ir sasniegts projekta galvenais mērķis - darba iemaņu atgūšana, jo uz prakses vietām rindas kārtībā ir tikuši norīkoti visi, kuri to vēlas, atšķirībā no darba devējiem, kuri cenšoties ņemt darbā tos, kuri patīk. Pluss esot arī tas, ka daudziem stipendiātiem sakarā ar darba specifiku par projekta līdzekļiem tikušas veiktas obligātās veselības apskates, kurās nereti konstatētas ielaistas saslimšanas, kas citādi varbūt vispār netiktu atklātas, jo cilvēkiem nav naudas, par ko iet pie ārsta. Stipendiātu programma ir ļāvusi atslogot arī pašvaldību budžetu, samazinot cilvēku skaitu, kam jāmaksā GIM (garantētā iztikas minimuma) pabalsts.
«Ja šīs prakses vietas vajadzētu apmaksāt no pagasta budžeta, tad to būtu daudz mazāk. Varbūt tās būtu divas vai trīs, bet Rēzeknes novadā ir pagasti, kuros ir 100 šo darba vietu un pat vairāk,» uzsver I.Šindarjova. «Tā nav darba imitācija, jo šobrīd paši iedzīvotāji stingri seko līdzi, kā kurš strādā; ja novēro kādas nepilnības, uzreiz zvana mums, jo gribētāju uz šo programmu ir daudz. Šie cilvēki ir reāls darbaspēks, ar kuru mēs savu zemīti varam sakopt, lai tā spīdētu un laistītos.»