Kā uz kuģa
Sajūta kā uz īsta kuģa - gan šūpošanās, braucot pa lielākiem viļņiem, gan atbilstošas skaņas. Tāda realitātes sajūta nepieciešama, lai daļēji varētu aizstāt praktiskās mācības. Kā Dienai norādīja Nīderlandes Nieuw simulatoru centra vadītājs Mente de Jongs, bez treniņiem uz īsta kuģa neiztikt, bet mācību procesā izmantot simulatoru ir izdevīgāk. Pirmkārt, nav iespējams izdarīt īstus bojājumus kuģim avārijas gadījumā. Otrkārt, nav nepieciešama degviela un personāls, vadot kuģi. Tāpat simulatorā ir iespējams izveidot visdažādākos scenārijus - mainīt jūras un okeānus, uzstādīt vēlamos laikapstākļus un mainīt citus faktorus.
Ierasti treniņi Nieuw simulatoru centrā notiek piecas dienas, bet to ilgums ir atkarīgs no apmācības sarežģītības. Lai gan centrs izveidots tikai šā gada sākumā, apmācītas jau vairākas grupas, jo pieprasījums pēc šādas mācību metodes ir liels. Pārsvarā simulatorus izmanto jau cilvēki ar pieredzi kuģu vadīšanā, lai apgūtu iemaņas uz specifiskiem kuģiem.
Latvija gan šajā ziņā neatpaliek - Latvijas Jūras akadēmijā (LJA) jaunie speciālisti šādi trenēti jau sen. Kā Dienai norādīja LJA Jūras transporta nodaļas docents Ēriks Koržeņevskis, studentu rīcībā ir sešas mazās simulatoru kabīnes un lielais simulators ar kuģa tiltiņu. Arī te princips līdzīgs - iespējams gan kontrolēt laikapstākļus, gan mainīt atrašanās vietu, un visas ierīces ir tādas pašas, kā atrodoties uz īsta kuģa tiltiņa. Lai gan simulatori ir dārgi, bez tiem te iztikt nevar - LJA akadēmijai tā ir obligāta prasība, lai studenti varētu saņemt sertifikātus.
Trenējas katastrofām
Pēc līdzīga principa, bet citiem mērķiem Nīderlandē izmanto arī speciālus simulatorus, kas ļauj dažādus scenārijus izspēlēt policistiem, glābējiem un mediķiem. Piemēram, pēc Roterdamas policijas lūguma izstrādāts simulators, lai speciālistus varētu apmācīt pūļa savaldīšanā. Te gan nav nepieciešama aprīkota telpa, pietiek ar datoru un speciālu programmu. Tāpat līdzīgas programmas izstrādātas glābējiem un mediķiem, Dienai pastāstīja uzņēmuma VSTEP pārstāve Laura Vernere. Princips tāds pats kā ar kuģa simulatoriem - pēc katra izvēles var iestatīt vēlamo scenāriju un notikumu attīstību, vides objektus un citus faktorus. Savukārt apmācāmā rīcību uzmana instruktors. L. Vernere gan atzīmēja, ka arī šādi treniņi nevar aizvietot praktiskās nodarbības reālajā vidē, bet, kā liecina pieredze, to skaitu var samazināt, tādējādi ietaupot līdzekļus.
Trūkst naudas
Tieši finanšu līdzekļu trūkums ir iemesls, kāpēc, piemēram, Latvijā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā šādu datorprogrammu neizmanto. Koledžas direktora vietnieks Vilis Students Dienai pastāstīja, ka patlaban koledžā notiek teorētiskās apmācības, kam seko praktiskās nodarbības reālajā vidē. Līdzīga situācija ir arī Valsts policijas koledžā. Tās direktors Rauls Kviesītis Dienai atzīmēja, ka koledžas rīcībā šādas programmatūras nav, jo tās izmaksas ir ļoti augstas. Viņš gan atzīst, ka simulators uzlabotu mācību kvalitāti, piemēram, ļaujot kadetiem precīzāk izprast iespējamās policijas darba uzdevumu situācijas un analizēt pieļautās kļūdas.
Lai arī tāda paša veida simulatorus kā Nīderlandē Latvijā pagaidām neizmanto, pēc līdzīga principa notiek apmācības Valsts robežsardzes koledžā. Tās direktors Arvīds Liepiņš Dienai norādīja, ka koledžā apmācības procesā tiek izmantots interaktīvs stends. Tas nozīmē, ka videoformātā tiek demonstrētas ierakstītas kaujas situācijas, un kadetiem ir iespēja trenēties šaušanā situācijā, kas pietuvināta realitātei. Rezultātā kadets jūt, kā izmantot ieroci un reaģēt, bet mērķis nav īsts.