Ivars Zariņš
Valdība turpina savu mazspējnieka pieeju: viss, kas Latvijai ir vajadzīgs, ir skaisti jāizskatās - tad mūs iekāros ārvalstu investori un viss notiksies, mums pašiem par savu attīstību rūpēties nav vajadzīgs. Protams, ir svarīgi, lai būtu stabils fiskālais ietvars, bet vēl svarīgāk ir tas, kādu piepildījumu spējam ielikt šajā ietvarā. Turpināt censties ielīst vēl ciešākā kleitā, kad jau trūkst elpas, lai kustētos, īstermiņā izskatās skaisti un iekārdinās finanšu investorus, kas būs gatavi to izmantot un ar to paspekulēt, bet atstās graujošu ietekmi uz valsts ilgtspējīgu attīstību. Turklāt cenšanās par katru cenu turpināt vēl vairāk samazināt budžeta deficītu, pie pieaugošas negatīvas eksporta - importa bilances, un tīksmināšanās, ka tādējādi mēs nedzīvojam uz parāda, liecina par nespēju apjēgt fundamentālas ekonomisko procesu cēloņsakarības. Pareizāk būtu bijis paredzēto budžeta deficīta samazinājumu, kas ir apmēram 60 miljonu, nevis atkal vienkārši nogriezt, bet gan ieguldīt, piemēram, Attīstības bankas kapitālā, caur to iegūstot iespēju piesaistīt vismaz pusmiljardu lielu finansējumu valsts attīstības projektiem, tādējādi attīstot ražošanu, eksportspēju, kas nodrošinātu, ka nedzīvojam uz parāda un bez deficīta, spējot finansēt arī nepieciešamās sociālās programmas.