Viņš kontrolē manu dzīvi
Reiz iekaustīta sieviete pēc varmākas acīm var nojaust, ka sekos nākamā pļauka. «Ar laiku es pratu nojaust, kad mani sitīs,» stāsta Ella (41). Ella savu bērnu tēvu satika, būdama «vēl jauns skuķis». «Nespēju pretoties mūziķa valdzinājumam - harismātisks un interesants, lai arī daudz vecāks par mani. Viņš bija ekonomiski nodrošināts, bet man nebija it nekā, tāpēc drīz vien pārvācos dzīvot pie viņa.
Pirmo sitienu saņēmu, kad biju stāvoklī.» Kāpēc sita? Ellai atbildes nav. «Tāpat. Tāpēc, ka bija slikta oma. Ja ne tā paskatījos... Paliku, jo nevarēju sevi finansiāli uzturēt. Man arī nebija kur iet, vecāku nav.» Drīz vien sieviete bija atkal gaidībās. «Biju domājusi, ka, zīdot bērnu, stāvoklī nevar palikt,» viņa tagad smej par savu vientiesību, jo bērnus ar šo vīrieti vairs negribēja. Tomēr abiem piedzima otra meita. Tā kā Ella nedzemdēja dēlu, mūziķis kļuva pikts un «solīja vecāko bērnu paņemt sev un mūs abas noslīcināt». «Es zināju, ka viņš tik tiešām to var izdarīt, jo bija spontāns un valdonīgs.» Draudi dzīvībai Ellai atvēra acis, viņa nolēma, ka no šāda vīrieša jātiek prom, lai ko tas maksātu. Tomēr varmāka savu upuri «atlaist negribēja». «Viņš kontrolēja manu dzīvi - noteica, ar ko varu tikties un ar ko ne. Diktēja, kad varu iet ārā un kad ne.
Vienu dienu Ellai izdevās izbēgt no piekaušanas, un viņa vērsās policijā. Tomēr tur gaidīto palīdzību nav saņēmusi. «Biju cerējusi, ka manas nedienas beigsies, bet policijas darbinieks izsauca manu vīru, lai tas ved mani mājās.» Nākamreiz pie likumsargiem divu bērnu māte vērsās, kad viņai uz ķermeņa bijuši pierādījumi - zilumi. Tas līdzēja, bailes no policijas sankcijām vīrieti darīja rāmāku. No savu bērnu tēva Ella aizbēga ar viltu, paņemot savas atvases un tik daudz mantības, cik var ielikt bērnu ratiņos. Aizbēga pie cita vīrieša. Tomēr pēc laika izrādījās, ka arī šis bikšainis nekāds glābējs nav, jo, kad iedzēra, palaida rokas. Sieviete pacieta, jo «par saviem bērniem finansiāli nevarēju parūpēties, man blakus bija vajadzīgs otrs». Ella aizgāja, tiklīdz radās iespēja. Aizgāja pie nākamā. Tomēr arī no trešā aplidotāja drīz vien bija jābēg prom, jo arī viņš bija agresīvs. Tāpat kā iepriekšējo reizi, arī šoreiz sieviete pārvācās pie nākamā «sponsora». Stāstot par vīrieti numur četri, Ella samulst un pieklust. Viņai kauns, ka nespēja pasargāt savus bērnus, jo šis izrādījās pedofils - «aizskāra meitas». Ella nav sēdējusi rokas klēpī salikusi, palīdzību meklējusi institūcijās, bet vienīgais, kas viņai piedāvāts: «Atņemt bērnus, jo neesmu spējīga par tiem parūpēties...» Ella sāka strādāt trijos darbos un drīz vien varēja atļauties noīrēt dzīvokli tikai sev un meitām. «Tikai tagad saprotu, kas ir normālas attiecības ar vīrieti. Esmu laimīgi precējusies, un šis ir pirmais mēnesis, kad man ir tikai divi darbi. Esmu dzīvojusi kā prostitūta - no viena vīrieša pie otra. Es citādi nezināju, kā par bērniem parūpēties, biju atkarīga no vīriešu naudas, jo pati nespēju tik daudz sapelnīt un sākt patstāvīgu dzīvi.»
Ķīlnieces bērnu dēļ
Resursu centra sievietēm Marta sociālā darbiniece Sarmīte Jurēvica stāsta, ka sievietes bērnu dēļ bieži nonāk ķīlnieces lomā, jo, nespēdamas sākt patstāvīgu dzīvi un parūpēties par savām atvasēm finansiāli, no vīriem varmākām prom neiet. Vai arī kļūst līdzatkarīgas - mēģina attaisnot varmākas rīcību, katru reizi cerot, ka šī nu būs pēdējā reize. Bet kāpēc lai 21. reizi vīrietis rīkotos citādi? Pašreiz gadījumos, kad pēc kriminālprocesa sākšanas ir pamats uzskatīt, ka varmāka turpinās uzbrukt cietušajai, izvairīsies no izmeklēšanas vai tiesas, var piemērot drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktai vietai vai personai. Tomēr tajā brīdī, kad sieviete ir gatava glābt sevi, savu fizisko vai psiholoģisko veselību un attiecības ar varmāku pārtraukt, viņa iet prom no mājām, stāsta Krīžu un konsultāciju centra Skalbes klīniskā psiholoģe Inese Ruka. Vīrietis varmāka paliek mājvietā - savā ierastajā komfortā -, sieviete bēg uz citu pilsētu - meklē jaunu darbu, skolu bērniem, īrē dzīvokli... Citu valstu pieredze liecina, ka šādā situācijā prom iet varmāka, bet dzīvesvietā paliek upuris un bērni. Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kas izstrādājusi līdzīgus priekšlikumus grozījumiem Civillikumā, Civilprocesa likumā un citos likumos. Biedrība Marta nevalstisko organizāciju vārdā uzrakstījusi vēstuli Saeimas Sociālo lietu komisijai ar lūgumu šo likumu grozījumus izskatīt pēc iespējas ātrāk. Tomēr izskatās, ka tuvāko gadu laikā ierosinājumu īstenot nevarēs, jo viss apstājas pie finansējuma trūkuma.