Krievija noteikusi ekonomiskas sankcijas, slēdzot tirgu garam pārtikas preču un pusfabrikātu sarakstam. Situācija smaga daudzviet, bet mūs, protams, vairāk interesē Latvija.
Atbalsī par šo lēmumu skaļi dzird - ir jāsaprot situācija. Saprašanas aicinātāji paši gozējas Briseles dīvānos vai darbojas citos, tieši ar sankciju bliezienu neskartos sektoros.
Daļēji var piekrist. Situācija jāsaprot. Gribētos gan arī turpinājumu, jo saprašana bez darīšanas ir tukša d...
Šodien par atbalstu Krievijas embargo dēļ cietušajiem lemj valdība. Lai kāds būtu nolēmums, tas noteikti nebūs simetrisks iespējamo zaudējumu apjomam.
Dīvains ir ekonomikas ministra teiktais, ka jaunus tirgus var atrast divos trijos gados. Tad līdz šim vispār nemeklēja?!
Kopēju Eiropas Savienības nostāju šai lietā arī neizdosies panākt tūlīt. Savstarpējā skaņošana var aizņemt mēnesi un vairāk.
Tādēļ par citiem, paralēli ejamiem ceļiem.
Aicinājumi pirkt vietējo ir laba lieta, tomēr apjomos šī palīdzība vērtējama drīzāk kā simboliska. Starp citu, sociālajos tīklos izteikto priekšlikumu par «aizliegto produktu» veikalu atvēršanu Krievijas pierobežā nevajadzētu tvert tikai kā joku. Vismaz reģionālā līmenī Latgalē tam var būt laba motivējoša nozīme.
Polija, kuru augļu un dārzeņu embargo skāris sevišķi smagi, jau vērsusies pie ASV, lūdzot izņēmuma kārtā atvērt tirgu. Kaut kā aizmirsa pieaicināt bariņā Baltijas valstis. Ir jāsaprot situācija. Šis ceļš zondējams arī mūsu ārlietu un ekonomikas resoriem. Faktiski tam bija jau jābūt izvērtētam. Šo rindu autors dažkārt ironizējis par latviešu-amerikāņu draudzību. Lūdzu - ir iespēja pārbaudīt, cik draudzības frāzēs reāla seguma. Nebūšu bēdīgs, ja kaut drusku atradīsies.
Runājot par tuvākiem kaimiņiem, interesantā situācijā nostājas Baltkrievija. Ne tikai kā eksporta, bet kā reeksporta tirgus uz Krieviju. Varbūt pat jau ar citu marķējumu. Un ar mazāku peļņu. Bet, kā jau teikts - jāsaprot situācija. Lukašenko ir liels demagogs, bet muļķis noteikti nav.
Krievija oficiāli paziņojusi par importa veicināšanu, piemēram, no Azerbaidžānas. Nu jālūko, cik reāli izmantojami ir protokolos rakstītie «vienreizēji labie» kontakti ar Piekaspijas naftas valsti, domājot par mūsu produktu noietu ne tikai tur, bet arī - caur turieni. Laiks pārbaudīt, kāda atdeve arī prezidenta Bērziņa un delegāciju vizītēm Kazahstānā, Uzbekistānā un citur «tālajā galā».
Krievijā embargo jutīs pircēji, tirgotāji un investori. Pēdējiem, kā zināms, sāp vairāk. Sevišķi, kuriem kapitāli Latvijā. Iespējams, tieši viņi pagrozījuši, ka embargo sarakstā nav ietverts saldējums un simboliskās šprotes. Arī caur tiem jāzondē - kuros sektoros nav jēgas klauvēt, kuros caur preču kodu maiņām un citiem manevriem Krievija varētu būt spiesta ņemt Latvijas eksportu. Protams, priekšvēlēšanu laikā amizieris ar krievu bagātniekiem ir pat šausmīgāks par Krutoja āriju Nacionālajā operā. Tomēr - jāsaprot situācija. Un vēl jāsaprot, ka eksportētājiem uz Krieviju VIENMĒR jātur rezerve.