Un, pameklējot piedāvājums, īstie cilvēki un maršruts rokā: Ogre-Ikšķile. Nav tālu no Rīgas, un Ogres Zilie kalni izklausās vilinoši. Starts Ogres dzelzceļa stacijā piecos vakarā, kad sāk nedaudz krēslot. Bet tumsa nebaida - līdzi būs lāpas, lai romantiskāk. Noteiktajā laikā bariņš ļaužu jau gaida - kopā esam 14, un jaunākajam dalībniekam vien seši gadi. Pēc nelielas iepazīšanās un vēstures ieskata par Ogres pilsētu dodamies Zilo kalnu virzienā. Kalna pakājē aizdedzam lāpas, kas, tumsā ejot pa mežā takām, izskatās īpaši burvīgi.
Aptuveni 10 kilometru garajā ceļā, ko lēnām mērojām četrās stundās, lielākais pārbaudījums - uzrāpties kalna augstākajā punktā. Izvēlētais ceļš gan stāvs, gan slēpotāju noslidināts. Un te nu netrūkst kritienu. Protams, vainīgi nepiemērotie apavi, bet tāda nebiju vienīgā. Taču augšā, malkojot karsto tēju lāpu gaismā, pārdzīvotais aizmirstas. Un lejā jau tikt vieglāk - pietupies un šļūc. Turklāt īsto pārgājiena burvību sajūtu tieši ceļā uz Ikšķili - līdzgaitnieki dzied dziesmas, taku malās vīd bebru aizkosti koki, bet visapkārt pilnīgs miers, kura tik ļoti trūkst pilsētas steigā. Un galvenais - svaigs gaiss, kurš pietika vēl veselai nedēļai! Tajā naktī nebrīnījos arī par saldo miegu - organisms līksmoja par pieredzēto, neskatoties uz nogurušajām pēdām. Sajūsmā par piedzīvojumu nolēmu iztaujāt pārgājiena rīkotāju Jāni, kuram tas jau vairākus gadus ir gan darbs, gan hobijs. Ģeogrāfs Jānis Zariņš pārgājienus rīko regulāri jau vairākus gadus. Projektu Pārgajieni.lv viņš izveidoja pirms sešiem gadiem, kad krīzes iespaidā nevēlējās braukt prom, bet darīt arī īsti nebija ko. Toreiz sapratis, ka māk vien ceļot riņķī apkārt un kaut ko pētīt. Savukārt tagad gandrīz katru nedēļas nogali viņš kopā sapulcē dažādus cilvēkus un dodas izzinošos pārgājienos. Pārējā laikā viņš organizē un vada ekskursijas skolēniem.
Maršruta sagatavošana gan neesot nemaz tik viegls process. Viņš cenšas izvēlēties vietas, kurās daudzi, iespējams, nav bijuši, un atrast objektus, par kuriem dzirdējis vien retais. Tieši tas cilvēkus piesaista - it kā zināmā vietā atklāt ko neparastu! Lai gan, būdams ģeogrāfs, J. Zariņš spēj maršrutu izveidot, vien skatoties kartē, tomēr bieži vien pats pirms tam dodas iezīmēto ceļu izstaigāt - lai pēc tam pārgājiens norit gludāk, nav nepatīkamu pārsteigumu - applūdušu upīšu vai saimnieciskās darbības radītu šķēršļu.