Tuvu pilsētai
Atverot Beverīnas novada mājaslapu, acīs krīt sauklis «Beverīnas novads - vieta, kur lauki satiekas ar pilsētu!» Ja pērn, veidojot publikāciju par Cēsīm, bija jāuzklausa vairāku cilvēku skumjās pārdomas, ka Cēsis palikušas reģiona centra Valmieras ēnā, samērā mazajā Beverīnas novadā attieksme pret lielo kaimiņu ir pilnīgi citāda. Pilsēta nozīmē darbavietas, un arī laba līmeņa vidējā izglītība ir sasniedzama, tāpēc pašā Beverīnas novadā ir tikai pamatskolas.
C. Purgale stāsta, ka 2009. gadā sākotnējā ideja bijusi apvienot Brenguļu, Trikātas un Plāņu pagastu, tomēr Plāņi aizgāja pie Strenčiem, savukārt Kauguri nevēlējās apvienoties ne ar vienu un nonāca pat līdz Satversmes tiesai. «Mēs, visi trīs pagasti, esam vēsturiski bagāti, un cilvēkiem, protams, ir grūti apvienoties. Agrāk visi viens otru pazina, bija pierasts, ka tu to pagasta veci vai veceni vari uz ielas satikt un visu izrunāt arī sestdienā vai svētdienā. Tagad vadītājs ir viens uz trim pagastiem un nevar visur būt klāt,» stāsta C. Purgale. Nu jau bijušais novada vadītājs M. Zvirbulis, kurš uz amatu nekandidēja, atgādina, ka valdība nav pildījusi solījumus un ceļu savienojumi starp novada pagastiem joprojām ir vājais punkts - pavasara šķīdonī Trikāta no pārējā novada tiekot nogriezta reizēm pat uz divām nedēļām.
Novadā vairs nav 13, bet tikai 9 deputāti, priekšsēdētāju ievēlēja ar vienas balss pārsvaru. Bijušais novada domes izpilddirektors un C. Purgales galvenais konkurents uz priekšsēdētāja krēslu Sandris Brālēns par nozīmīgāko sauc vienota redzējuma trūkumu, tāpēc arī nav atrasts kopsaucējs visiem trim pagastiem, tāpēc arī veseli pieci saraksti piedalījās vēlēšanās. «Mēs gribam savu novadu izveidot pašpietiekamu un naudu vairāk apgrozīt savā novadā un saviem iedzīvotājiem,» mērķi definē C. Purgale. Beverīnas novada dome ir iniciatore Kopdarbības asociācijas izveidei un cenšas sekmēt kooperāciju.
Virtuālie ķīnieši
Ziņa par to, ka ķīnieši ar Latio starpniecību iegādājušies vairākus zemesgabalus Mūrmuižā, presi pāršalca šā gada pavasarī, kad dome atteicās no pirmpirkuma tiesībām uz pieciem zemesgabaliem. Pašus pircējus gan vēl neviens nav redzējis. Kauguru pagastā runā, ka ķīnieši vai nu nopirkuši, vai nolūkojuši arī nepabeigtu daudzdzīvokļu māju ar 18 dzīvokļiem. C. Purgale jauno situāciju vērtē pragmatiski: «Iepriekšējai domei bija bažas, ka ienāks un svešie kaut ko izpirks, bet īstenībā viss jau ir izpirkts. Latvija ir izpirkta. Ko tad mēs - visu zemi pārpirksim, lai ķīnietis nedabū? Ķīnietis te nedzīvos, viņam tas zemes gabals vajadzīgs, lai tiktu uz Franciju, uz Vāciju. Bet varbūt viņi te arī kaut ko radīs.» M. Zvirbulis vērtē situāciju zemes tirgū: «Es gaidīju, kas notiks tajos gabalos - zeme tiks vai netiks nopļauta. Tika, tātad Latio ir pilnvarots šo teritoriju uzturēt. Es pats esmu mazais zemnieks, man viens kaimiņš ir dānis, otrs - latviešu lielzemnieks. Šajā pirkumā parādās ķīnieša seja bez starpniekiem, bet ir milzīgs daudzums dažādu SIA, zem kuru vārda ienāk ārzemnieki, par kuriem mēs neko nezinām.» Tomēr ķīniešu uzņēmība viņu fascinē, kaut bažas par atšķirīgu mentalitāti pastāv. «Ja te ienāks ķīniešu uzņēmēji, ne jau viņi te ražos. Viņi pārpakos preci. Vācu saules baterijas ir ražotas Ķīnā.»
Lai sauc citā vārdā
Kopš 1. jūlija praktiski apstājies darbs uzņēmumā, kas ilgus gadus bija Trikātas pagasta lepnums, - Trikātas siers. Īpašnieku lēmums pārcelt ražošanu uz a/s Latvijas piens Jelgavā, Trikātā atstājot vien kūpinātā siera ražošanu (tā notiek neregulāri, pēc pieprasījuma), atņēmis darbavietas vairākiem desmitiem cilvēku. Novadam zaudējumi ir jūtami - prognozējams iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums, tāpat uzņēmums maksāja par attīrīšanas iekārtu lietošanu, kas nozīmē, ka tagad vairāk būs jāmaksā iedzīvotājiem. Zaudējums ir arī emocionāls - vairāki trikātieši Dienai atzina, ka Jelgavā ražotais siers vairs negaršo tā, kā tas, ko ražoja Trikātā. «Tas ir trieciens Trikātas vārdam un zīmolam, un es to esmu arī teikusi - lai viņi apvainojas, bet neprot tai Jelgavā tādu sieru izražot. Ja kādreiz es iegāju veikalā un tur cilvēki teica - Trikātas siers, tas jāņem, tagad es negribētu sagaidīt - fui, to nevajag ņemt! Mainiet nosaukumu, kāpēc Jelgavā jāražo Trikātas siers?» vērtējumā skarba ir C. Purgale. «Īpašā garša rodas ilgā laikā, ko jaunā rūpnīcā nekad neiegūs,» uzskata M. Zvirbulis.
Tomēr var gadīties, ka ražotnē dzīvība atjaunosies, lai arī ar mazāku sparu. S. Brālēns uz trim mēnešiem pieņemts par a/s Trikātas siers izpilddirektoru: «Kooperatīva biedru kopsapulce 25. jūlijā lēma, ka jāmēģina atrast jaunu risinājumu ražošanas atsākšanai. Protams, jāsarēķina, cik tas maksā.» Viens no risinājumiem varētu būt ekskluzīva siera ražošana, ko pārdotu koka iepakojumā. Protams, darbinieku skaits būtu mazāks (ap 10-20), un nav runa par rūpniecisku siera ražošanu kā agrāk, turklāt jauno produktu ražošana varētu sākties tikai nākamgad. Plašā teritorija un ēkas atļautu arī citu produktu ražošanu.
Beverīnas novadā ir arī citi uzņēmumi, ar kuriem lepoties. A/s Latvijas valsts meži Strenču kokaudzētava atrodas nevis Strenčos, bet Beverīnas teritorijā. Brenguļu alus atradis savu tirgus sfēru. Mūrmuižā ir mēbeļu ražotājs Cosybed. Ir arī lieli zemnieki, un lielākā daļa zemes tiek apstrādāta. Diena apmeklēja visus trīs Beverīnas novada pagastu centrus. Trikātā, pamanot žurnālistus, apģērbu tirgotāja, preci izlikusi pie mašīnas, skaļi klāstīja, ka trikātieši esot ļoti trūcīgi, nevarot pat par diviem latiem bikses atļauties, tāpēc tirdzniecībai laikam jau jāmetot miers - benzīns pārāk dārgs. Iedzīvotāju teiktais par dzīvi novadā gan ir samērā optimistisks. Sirmgalvis Dāvis Ville priecājas, ka tieši pēdējos gados, kopš izveidots novads, Trikātas centrs ir ļoti sakopts. «Te bija noliktava, noplukusi kā vārna, un, ja jūs redzētu, kādas agrāk bija bedres veikala priekšā,» viņš rāda uz glīti rekonstruēto Saieta namu. Viena bēda - nav cilvēku, jaunieši brauc prom. Par to, ka tieši pēdējos gados Trikātas centrs ir ļoti sakopts, gandarīta arī drēbniece Dzintra Štrāle, bet viņa gan šaubās, vai šīm pārmaiņām ir tiešs sakars ar novada izveidošanu. Viņa piekrīt, ka daudzi paziņas brauc prom, tomēr daudziem esot doma atgriezties.