Pat ja savulaik dāņi izcirta teju visus mežus savā zemē, lai to atdotu lauksaimniecībai, pašreiz, iespējams, apzinoties pāridarījumu dabai, sadzīvē viņi kļuvuši par paraugu ekoloģiskajā apzinīgumā, pētot un attīstot alternatīvo enerģiju. Vēl atliek pieskaitīt viņu novatorisko dizaina tradīciju, un gatava ir izstāde _Zeltsstiklsgumijaunpārstrāde_, kas skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Tā ir sirsnīga un iedvesmojoša ekspozīcija, kas nedaudz atgādina par bērnību, kad rotaslietas tika taisītas no vecām diodēm un misiņa stieplītēm, - taču šajā gadījumā ar stilu un prasmi. Zeltsstiklsgumijaunpārstrāde redzami dizaina priekšmeti un rotaslietas no neraksturīgiem materiālu salikumiem. Tur ir cēlmetāli, līdzās tiem konfekšpapīrīši, vecas gumijas, neizdevušās fotogrāfijas, stikla un porcelāna lauskas un citi materiāli, kuri parasti nokļūst atkritumu spainī un galu galā izgāztuvē, kur tūkstošiem gadu kurn un gandē vidi. Teiksim, lampas no veciem dzelžiem, sienassega no iepakojumiem vai gredzens, kas veidots no zelta un neilona makšķerauklām. Dizaineru vēlme šajā izstādē ir likt uzsvaru uz mākslu, kuras neatņemama sastāvdaļa ir mūsu vides izmaiņu apzināšanās.
Izstādē pārsvarā ir sieviešu rotas, tāpēc uzmanību vairāk pievērsu dizaina priekšmetiem. Personīgi mani kā velosipēdistu ieintriģēja izstrādājumi no lietotu velosipēdu kamerām (dāņi ir velosipēdistu nācija!) - paklāji, sienassegas un pat kaklarotas. Diez vai kāds, kas nestrādā par dizaineru, šīs izstādes ietekmē vilks no pagraba ārā vecās riepas un taisīs paklāju. Taču šī ekspozīcija nav darbmācības, bet dizaina izstāde, kuras ideja ir paplašināt robežas un iztēles iespējas darbā ar formu un materiālu. Septiņas dizaineres izstādes manifestā raksta: «Mums visām kopīgs ir tas, ka darbos izmantojam otrreiz lietojamus un/vai netradicionālus materiālus. Mēs strādājam ar mākslu, kurā izmantojam humoru, pārsteigumu un estētiku, apvienotu ar pārstrādes ideju.»
Izstāde aicina lauzt priekšstatu, ka katrai lietai ir tikai viens pielietojums un noteikts dzīvesilgums. Ekspozīcija atgādina par padomju laika savdabīgo novatoriskumu pēc principa «datoru no sērkociņkastītes». Protams, pārpilnības un lētu ķīniešu mantu sabiedrībā ko tādu praktizēt ir grūtāk. Taču dāņus izmantot lietas daudzkārtēji stimulē vides apdraudētība, latviešiem papildus nāk vēl viens motīvs - līdzekļu trūkums.