A. Šķēle uzsvēra, ka YTT nav uzņēmums tā klasiskā izpratnē un «tam, kas nav juridiska persona, nekas nevar piederēt». Trasts neesot uzskatāms par ofšoru. Pamatojoties uz šo niansi, A. Šķēle, sākotnēji izvaicāts par saistību ar Kempmayer darījumos iesaistītajām kompānijām, uzsvēra, ka nav «ne dibinājis, ne man ir kāds uzņēmums tur bijis». Viņš arī kategoriski atteicās paskaidrot, ar kādu mērķi YTT dibināts. «Es brīvi varu izvēlēties, kur ieguldīt savus naudas līdzekļus jebkurā vietā. Tik, cik man jānorāda deklarācijā, es arī norādīšu,» paziņoja A. Šķēle, atsakoties pateikt, cik ieguldījis YTT.
Uz vairākkārtīgiem jautājumiem, vai trasts dibināts saistībā ar Kempmayer projektu, Latvijas kuģniecības privatizāciju, vēja parka projektu Grobiņā, politiķis atbildēja ar lakonisku nē. Saskaņā ar digitalizācijas lietai pirmdien pievienotajiem materiāliem Gērnsijas grāmatvedis Maikls Neigls 2003. gadā ticies ar A. Šķēles advokātu Jāni Lozi un ekspremjera darbinieku Hariju Krongornu, lai apspriestu investīciju projektus. Protokolā, kas ir prokuratūras rīcībā, M. Neigls min, ka YTT piedalījies dažādos investīciju projektos, ne tikai izmantots Kempmayer darījumos.
Uz jautājumu, vai advokāts J. Loze, tiekoties ar M. Neiglu, ir pārstāvējis A. Šķēles intereses, TP līderis atbildēja, ka «pilnīgi iespējams». Viņš atzina, ka arī pats ir ticies ar M. Neiglu, bet atteicās izpaust sarunu saturu. A. Šķēle vairākkārt uzsvēra, ka visas savas īpašumtiesības un darījumus deklarējis valsts amatpersonas deklarācijā un tas ticis daudzkārt pārbaudīts.