«Militārie spēki, sistēmas un procedūras, kas nosaka valsts pārvaldi, joprojām ir tādas pašas kā iepriekš, taču notikušas nelielas izmaiņas, un diemžēl tās izraisījusi inficēšanās ar Rietumu doktrīnu, tādēļ nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas,» armijas komandieris ģenerālmajors Mohammads Džafari uzsvēra ziņu aģentūrai Fars. Tā ir skarbākā kritika, ko kāds augsta līmeņa Irānas pārstāvis līdz šim veltījis valsts ārpolitikas maiņai.
Kopš augustā Irānas prezidenta amatā nāca Hasans Rohani, starptautisko sankciju novājinātā valsts piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas attiecībās ar rietumvalstīm. Pagājušajā mēnesī pasaules lielvaras ar Irānu panāca par vēsturisku dēvētu vienošanos, kas paredz ierobežot Teherānas kodolprogrammu apmaiņā pret sankciju samazināšanu. Vienošanās būs spēkā pusgadu un dos laiku izstrādāt plašāku līgumu par kodolprogrammas ierobežošanu. Rietumvalstu mērķis ir atturēt Irānu no kodolieroču radīšanas.
Lai gan vienošanās Irānā guvusi plašu atbalstu, tā nav pa prātam konservatīvajiem spēkiem. Tie aizrādījuši, ka Teherāna pārlieku izdabā rietumvalstīm, un uzstāj, ka Irānai ir tiesības pašai lemt par savu kodolprogrammu.
Taču līdz šim viss liecina, ka prezidents H. Rohani bauda Irānas augstākā līdera un faktiskā vadītāja ājatollas Alī Hāmeneī atbalstu, vēstīja ziņu aģentūra Reuters. Tieši ājatollam, kurš neslēpj neuzticību rietumvalstīm, pieder galavārds ārpolitikas un drošības politikas jautājumos.