Lauksaimnieki vēlas panākt plašākas iespējas medīt mežacūkas lauksaimniecības zemēs no 1000 hektāru lielās platībās, «neiedalot lauksaimniecībā izmantojamā zemē vai meža teritorijās», norādīja Zemnieku saeimas pārstāve Līva Liepniece. «Mēs vēlamies šaut tos dzīvniekus, kas uznāk uz lauka,» Dienai atklāti savu personīgo viedokli pauda Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietnieks, saimniecības Mežacīruļi īpašnieks Juris Cīrulis, redzot to kā iespēju pasargāt sējumus no postījumiem. Savukārt Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Baumaņa vērtējumā nav pieļaujams, ka, tiklīdz dzīvnieks sper soli uz tīruma, tas viņam nozīmē «nāves spriedumu». Viņaprāt, ar postījumiem saistītie jautājumi jārisina individuāli. Arī Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Bārs Dienai norādīja, ka jau tagad likumprojektā paredzēts, ka varēs izmantot pusautomātiskos ieročus un nakts redzamības tēmekļus mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībām, tāpat piecreiz samazināta mežacūku medīšanai nepieciešamā meža platība. Par to gan vēl būs jālemj deputātiem. Tāpat konfliktu gadījumos varēs veidot īpašas medību koordinācijas komisijas, kas izvērtētu postījumu apmērus un lemtu par rīcību. Mednieki arī norāda, ka lauksaimnieki nepietiekami izmanto savas tiesības postījumu gadījumos griezties Valsts meža dienestā, kas zināmos gadījumos ļauj pieprasīt maksu par dzīvnieku postījumiem no tiem, kuri nav pietiekami tos medījuši.
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns iesniedzis priekšlikumu atļaut loka medības attiecībā uz nebrīvē turētiem savvaļas, kā arī nelimitētajiem medījamo sugu dzīvniekiem, piemēram, bebriem. Deputāti otrajā lasījumā neatbalstīja loka medības. Debatēs Valērijs Agešins (SC) norādīja, ka, medījot ar šādu ieroci, ir «krietni lielāks dzīvnieku savainošanas gadījumu daudzums», minot, ka uz katru nomedīto dzīvnieku viens aiziet savainots. Latvijas Loku mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Kļaviņš savukārt norādīja, ka jaunākie pētījumi pierāda pretējo - traumatisms nav lielāks, kā medījot ar šaujamieroci un, piemēram, Somijā ir ap 150 000 loka mednieku. Ingmārs Līdaka (ZZS) iepriekš skaidroja, ka atzīst medības tikai kā dzīvnieku skaita regulēšanas līdzekli, «nevis izpriecu», un tam būtu jāizmanto visefektīvākie līdzekļi, nevis loks un bultas. Taču tagad viņš pats ierosinājis atļaut loka medības attiecībā uz nebrīvē turētiem savvaļas dzīvniekiem. Biedrības Dzīvnieku SOS pārstāve Laura Karnīte uzskata, ka loku medības nav pieļaujamas, jo gadījumos, kad dzīvnieks tiek ievainots un aiziet ar bultu ķermenī, tas rada lielākas ciešanas. Dzīvnieku drauga fonda pārstāve Solvita Vība un L. Karnīte cer, ka «parlaments vēlreiz skaidri pateiks «nē» cietsirdīgām izklaidēm briežu dārzos».
Karstas diskusijas likumprojekta izstrādes gaitā bijušas par klaiņojošo mājdzīvnieku šaušanu. Mednieki uzskata, ka tā ir nepieciešama, lai pasargātu meža dzīvniekus no saplosīšanas, aitkopji rēķina, ka pagājušajā gadā klaiņojoši suņi saplosījuši vairāk nekā 130 aitu. Bet L. Karnīte norāda, ka civilizētās valstīs klaiņojošo dzīvnieku problēmu risina, tos noķerot un nogādājot patversmē, un piebilst, ka to šaušanu nepieļauj Eiropas Konvencija par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību. Pašlaik likumprojekts paredz izmantot šaušanu kā galējo līdzekli cīņai ar klaiņojošajiem dzīvniekiem.