Reti saskaramies ar ES regulu, kuras ieviešana izsauc pozitīvas emocijas. ES veiktie labojumi pārtikas marķējuma regulā vismaz vienā punktā noteikti priecēs Latvijas patērētāju.
Turpmāk pieļaujamais ūdens daudzums gaļas produktos būs 5%. Ja tas pārsniegs ES regulā noteikto normu, uz iepakojuma būs jāraksta «gaļa ar pievienotu ūdeni».
Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju pārstāvis Jānis Bāliņš atzīst, ka šodien gandrīz visi ražotāji pumpē gaļā ūdeni. Zemkopības ministrijas pārstāve Dace Ugere aizstāv gaļas ražotājus - cilvēki nevēloties ēst sausu gaļu, ja patērētāji to nepirktu, pārdevēji nepumpētu tajā iekšā ūdeni. Paga, paga. Iespējams, ar ūdeni sapumpēta gaļa tiešām izskatās labāk, tikai jautājums, vai pircēji zina, ka tā izskatās tāda sulīga tāpēc, ka ir salieta ar ūdeni.
Dzenoties tikai pēc peļņas, spekulējot ar pircēju neizglītotību, izdabājot neierobežotai mārketinga visatļautībai, pārtikas produkti tiek piedzīti ar krāsvielām, emulgatoriem, garšas pastiprinātājiem, irdinātājiem, balinātājiem utt. Pārtikai var pievienot visu, kas nav aizliegts un nav indīgs tādā nozīmē, ka nav tūlītēji toksisks. Izglītotākais pircējs maziem burtiņiem var lasīt, kas salikts produktā, un pats spriest, ko ēd. Ja vien… Ja vien viņš vispār ir brīdināts par produkta ķīmisko sastāvu. Maksimāla informācija par produkta sastāvu ir svarīgākais, kas sargā patērētāja intereses no ražotāja patvaļas.