Jādara, lai mums arī būtu!
Jocīgi, bet lielākā mūsu valsts augstskola Latvijas Universitāte pie vienota Absolventu kluba tika tikai šīgada janvārī. Līdz tam saziņa ar absolventiem notikusi, taču fakultāšu ietvaros un lielākoties kādu apaļu jubileju sakarā; organizētāk apzināt savus beidzējus bija sākušas Datorikas fakultāte un Medicīnas fakultāte. Jaunizveidotā LU Absolventu kluba valdes priekšsēdētāja Aija Upleja stāsta, ka ideja par vienotas LU absolventu organizācijas izveidi radusies ārpus augstskolas - satiekoties domubiedriem, kas beiguši dažādas tās fakultātes. Viņa pati 2012. gadā absolvējusi žurnālistus un teic, ka pēc tam kontakta ar augstskolu pietrūcis. «Jutu, ka no studijām esmu daudz ieguvusi, bija pozitīvas atmiņas, bet bija arī sajūta, ka tur var būt kas vēl daudz vairāk. Sāku pētīt citu valstu augstskolu absolventu klubus un domāju - kāpēc mums tā nav?! Un vislabākais, ko tad iesākt, ir darīt, lai mums arī būtu! Izrādījās, daudzi domā līdzīgi,» A.Upleja stāsta. Patlaban LU Absolventu klubā var pieteikties ikviens LU beidzējs. «Ir izdevies piesaistīt ļoti dažāda vecuma cilvēkus, bet visiem kopā ir interesanti, ir par ko parunāt, ir idejas saistībā ar LU. Tā ir milzīga vērtība,» teic A. Upleja.
Viens no kluba mērķiem ir veidot absolventu kopienu, savstarpējo kontaktu tīklu tālākai saziņai un sadarbībai. «Piemēram, juristam savā profesionālajā vidē ir pagrūti iepazīt citu specialitāšu cilvēkus,» A. Upleja komentē. Otrs mērķis ir censties celt LU diploma vērtību un prestižu, savukārt trešais - sniegt LU un tās studentiem savu pieredzi, zināšanas, resursus. To iecerēts īstenot, sākot ar absolventu lasītām vieslekcijām, beidzot ar prakses vietu došanu studentiem. Tālākā nākotnē absolventi varētu kļūt par studentu mentoriem, tāpat - arī par augstskolas finansiāliem atbalstītājiem dažādos projektos.
Tiek domāts arī par ieguvumiem, ko dalība klubā sniegs pašiem absolventiem. A. Upleja saka, ka noteikti būs iespēja apmeklēt LU lekcijas, kursus. Labs virziens esot arī absolventu lojalitātes kartes, kādas eksistē, piemēram, RTU, RISEBA un Biznesa augstskolā Turība un nodrošina atlaides precēm un pakalpojumiem pie dažādiem augstskolas partneriem. Tomēr šādu karšu ieviešana dienaskārtībā būs pēc tam, kad jaundibinātā organizācija būs nostabilizējusies. Lai gan šobrīd ap klubu vērojams pozitīva pacēluma vilnis un pirmie kluba rīkotie pasākumi ir ļoti plaši apmeklēti, pēc kāda laika vēl viens izaicinājums varētu būt noturēt absolventu interesi par aktīvu dalību šajā kopienā, A. Upleja spriež.
Pirmais solis - augstskolai
Savukārt Biznesa augstskola Turība ir viena no tām Latvijas augstskolām, kas ar absolventiem mērķtiecīgi strādājusi jau ilgu laiku, lai gan ne konkrētas absolventu organizācijas rāmī. Pēdējos gados tas notiek vēl aktīvāk, saprotot, ka, saiknei pazūdot, pazūd arī iespēja izsekot absolventu gaitām un sadarboties ar viņiem kā ar prakses un darba devējiem pašreizējiem studentiem, stāsta Turības izglītības projektu vadītāja Rūta Kārkle. Augstskola arī veido absolventu viedokļrakstus un karjeras veiksmes stāstus un neslēpj, ka tie ir labie piemēri, kas topošajos studentos veido priekšstatu par Turībā iegūstamo izglītību un vairo ticību, ka tai ir laba kvalitāte.
Labumu klāsts, ko līdztekus vērtīgu kontaktu iespējai augstskola piedāvā saviem beidzējiem, ir visai plašs. Absolventu vieslekcijas pieejamas ne vien šībrīža studentiem, bet arī citiem absolventiem. Jau izlaidumā absolventi saņem Lojalitātes karti, kas dod dažādas atlaides, tāpat Turības beidzēji nākamajā studiju līmenī var studēt lētāk. Kontakta saglabāšana ar augstskolu absolventiem dod iespēju starp studentiem atrast sev darbiniekus un audzēt sava uzņēmuma atpazīstamību viņu vidū, turklāt absolventi var izvietot augstskolā sava uzņēmuma reklāmu ar 50% atlaidi. Absolventi drīkst izmantot Turības bibliotēku un konsultēties ar pasniedzējiem, ik pēc pieciem gadiem notiek Turības beidzēju salidojums, un pērn sākta jauna tradīcija - Gada balvas pasniegšana Goda absolventam.
Lielākās grūtības gan sagādā sazināšanās ar augstskolas beidzējiem, atklāj R. Kārkle. «Viņi neziņo, ja ir nomainījuši adresi, telefonu, e-pastu. Zūd sakari, un tos ir grūti atjaunot,» viņa saka un piebilst - ja absolvents ir sadzīts rokā, tad lielākoties ir atsaucīgs un uz dažādām piedāvātajām aktivitātēm parakstās labprāt. Tiesa gan, pirmais solis saiknes uzturēšanai vienmēr jāsper augstskolai.
Dot ir labi
Augstskolas atzīst, ka saikne ar absolventiem palīdz izsekot, vai un kur viņi strādā, cik pelna utt. Šo informāciju var ņemt vērā, strādājot pie studiju satura un programmu akreditācijas. Turība savus absolventus aptaujā reizi divos gados, savukārt LU pie vienotas absolventu datubāzes veidošanas ķērusies līdz ar Absolventu kluba tapšanu. «Tas ir ļoti būtisks virziens, kurā gribam iet, - šādu vienotu datu par LU absolventiem šobrīd nav vai arī ir šaubīgi,» saka A. Upleja. Viņa gan piebilst, ka tos apkopot tik lielai augstskolai ir liels izaicinājums - LU kopš dibināšanas brīža patlaban ir vairāk nekā 120 000 dzīvo absolventu, un tās ir tikai aptuvenas aplēses.
Saikni ar absolventiem Latvijas augstskolas īpaši aktīvi sākušas stiprināt tieši pēdējos gados, un galvenais iemesls ir tieši nepieciešamība pēc informācijas, ko absolventi dara pēc diploma iegūšanas, teic R. Kārkle un norāda, ka no tā tālāk izriet arī sadarbības piedāvājumi. «Taču līdz ārzemju augstskolu praksei un pieredzei mums vēl ir ļoti tālu,» viņa vērtē. A. Upleja piekrīt, ka līdz šim Latvijā un arī Eiropā vēl nav izveidojusies tāda absolventu kultūra kā pasaules lielākajās universitātēs.
Jāpiebilst, ka ārvalstīs absolventu kustība cieši saistīta ar daudz vērienīgāku finansiālo ziedošanu savai Alma Mater vai tās studentu stipendijām, nekā tas notiek Latvijā. R. Kārkle stāsta, ka Turībā uz to uzsvars netiek likts. «Jūtam, ka šobrīd absolventi nav gatavi finansiāli dalīties ar augstskolu. Tas, protams, būtu skaisti, bet esam reālisti,» viņa saka. Savukārt A. Upleja norāda, ka LU ar ziedojumu vākšanu vairāk nodarbojas LU fonds, tomēr arī LU Absolventu klubs apņēmies kopt mecenātisma garu. «Gribam attīstīt došanas kultūru Latvijas sabiedrībā. Ir labi dalīties resursos, zināšanās, pieredzē. Dot ir labi,» A. Upleja formulē.