Konkurence liela
Iepriekšējo reizi, kad Diena tikās ar RTU rektora vietnieku attīstībā un IZV valdes locekli Artūru Zepu, skola jau bija reģistrēta, bet vēl notika remontdarbi un telpu pielāgošana skolēnu vajadzībām. Toreiz 10. klasē vadība cerēja uzņemt ap 20 skolēniem, bet, kā izrādījās, gribētāju bija krietni vairāk. Konkursa rezultātā mācības sāka 24 jaunieši. Šogad viņi mācīsies 11. klasē, un, kā piemetina A. Zeps, neviens nav izkritis, visi spējuši augstās prasības izpildīt. Lai gan jau šobrīd dažās Latvijas vispārējās izglītības iestādēs īpaša uzmanība tiek pievērsta eksaktajām zinībām, RTU mērķis bija piedāvāt padziļinātākas mācību programmas, ieskatu nozares darbā un īpašas ārpusstundu aktivitātes inženierzinātņu jomā. Vēlme bijusi arī celt inženierzinātņu popularitāti, un tas būtībā izdevies. Šogad iestājpārbaudījumus uz 10. klasi kārtoja 190 skolēnu, kas ir par trīsdesmit vairāk nekā pērn. Te gan rodas jautājums, kāpēc iespēju dot tikai 24 bērniem, ja interese ir krietni lielāka, bet A. Zeps paskaidro, ka šī skola nav domāta, lai visiem Latvijas skolēniem iemācītu eksaktās zinātnes krietni labāk vai uzņemtu vairāk studentu RTU. Pirmkārt, mērķis ir dot šādu iespēju tiem skolēniem, kas jau sevi ir pierādījuši, un, otrkārt, tā ir jau minētā ek-sakto zinātņu popularizēšana, iesaistot arī citu skolu skolēnus.
Par skolas rezultātiem pagājušajā mācību gadā liecina skolēnu godalgotās vietas valsts līmenī un fakts, ka skola šogad ieguvusi pirmo vietu Ata Kronvalda skolu Zvaigžņu reitingā mazo skolu grupā. Jāsaka gan, ka tas ir likumsakarīgi, jo skolā uzņemti tie skolēni, kuri jau iepriekš izcīnījuši augstas vietas olimpiādēs, tomēr A. Zeps piebilst, ka nebija cerējuši, ka šāds rezultāts tiks sasniegts jau pirmajā gadā. Tas zināmā mērā arī noticis, pateicoties tam, ka skola cenšas nodrošināt pēc iespējas plašāku un noderīgāku ārpusstundu aktivitāšu klāstu un cita veida atbalstu. Ja ierasti skolēns dodas mājās ap pulksten trijiem dienā, te - vien vakarā. Protams, tas uzreiz nozīmē krietni lielāku slodzi, tomēr latiņu nav plānots laist zemāk - ja kāds netiek galā, tiek meklēti veidi, kā palīdzēt, bet ne noslogotību samazināt. Piemēram, arī šovasar liela daļa skolēnu bijuši praksē RTU laboratorijās, citiem prakse bijusi uzņēmumos. 10. klasē skolēniem ir arī augstākā matemātika un programmēšana, bet tas savukārt būs pluss, jau studējot augstskolā, - šie kursi būs apgūti, iegūstot arī attiecīgu kredītpunktu skaitu.
Paliks pie neliela skaita
To, ka ideja par vidusskolas dibināšanu ir attaisnojusies, Dienai saka arī ATV direktors Aivars Vilkaste. Skolēni, kas pērn un šogad iestājušies 10. klasē, ir ar ļoti labām sekmēm un ir motivēti apgūt inženierzinātnes. Turklāt no 26 skolēniem divdesmit ieguvuši godalgotas vietas olimpiādēs. Direktors gan atzīst, ka pirmajā semestrī skolēniem sekmes būtiski kritušās, jo prasības tomēr ir augstākas, savukārt mācību gada noslēgumā visiem jau bijusi izaugsme.
Šogad 10. klasē uzņemti 11 skolēnu, bet atšķirībā no RTU vidusskolas te konkurences uz vietām nav bijis, lai gan uz atvērto durvju dienām bija ieradušies daudzi interesenti. Tas gan nenozīmē, ka uzņemts jebkurš - jāatbilst noteiktiem kritērijiem un jābūt motivācijai. Daļa skolēnu atnākuši arī uz 11. klasi no citām skolām.
Abas vidusskolas ieguvušas arī Izglītības un zinātnes ministrijas akreditāciju uz sešiem gadiem, kas nozīmē, ka daļa finansējuma nāk no valsts, bet savu artavu dod arī pašas augstskolas. Lai piesaistītu sadarbības partnerus un papildu finansējumu, pērn RTU rīkoja arī speciālu kampaņu, ko šogad plāno atkārtot, atklājot to 5. septembrī. Iepriekš izdevies piesaistīt 165 000 eiro skolas izveidei, bet šogad lielāks uzsvars ir tieši uz inženierzinātņu popularizēšanu, uzņēmumus aicinot gan ziedot, gan skolēniem piedāvāt citas iespējas, kā iepazīt nozares darbu, piemēram, rīkojot ekskursijas un lekcijas.
Domājot par nākotni, abās skolās saka, ka tas nebūs masu pasākums. IZV apsver iespēju nākamajos gados izveidot kādu paralēlklasi, savukārt Rēzeknē Dienai uzsver, ka to nedarīs. «Trīs gadu laikā mums ir jāparāda sabiedrībai un skolēnu vecākiem, ka skola tiešām spēj dot labu izglītību, nodrošināt pēctecību, skolēniem turpinot mācības augstskolā. Mēs plānojam, ka mums būs pa vienai klasei un maksimāli līdz 60 skolēniem visā vidusskolas posmā,» stāsta A. Vilkaste.