No ASV uz Latvijas skolu
Brīdī, kad Diena viesojās Rīgas Lietuviešu vidusskolā, Imanta Nīgale gatavoja 12. klases skolēnus angļu valodas eksāmenam, kas notiks martā. Lai gan Imanta skolā strādā vien pusgadu, viņa ir pārliecināta, ka skolēni būs labi sagatavoti. Jaunietei ir tikai 25 gadi, un viņa ir viena no IM skolotājiem. Imanta ir ārzemju latviete, viņas vecāki Otrā pasaules kara laikā devās uz ASV, un pirmo reizi uz Latviju viņa atbraukusi vien pirms pāris gadiem. Tā kā Imanta ar skolotājas darbu jau bija saskārusies, IM šķitusi laba iespēja vairāk iepazīt Latvijas izglītības sistēmu, lai saprastu, vai skolotājas darbs viņai ir piemērots. Kopš septembra Imanta ir 5. klases audzinātāja un angļu valodu māca gandrīz simts citu klašu skolēniem. Iejusties bijis viegli, jo skolā viņa nav bijusi pirmā IM dalībniece. Bērni sākumā gan bijuši atturīgi, bet, iepazīstot mācību metodes, kļuvuši atvērti. Imantas stundās bieži tiek rīkotas diskusijas, lai skolēni nebaidītos runāt un izteikt savu viedokli.
Imanta arī piekrīt, ka nedaudz atšķiras no citiem skolotājiem. Lai gan IM dalībnieki nereti ir daudz jaunāki, bez pieredzes un pedagoģiskās kvalifikācijas, viņos ir pārliecība, ka katrs skolēns var, jāatrod tikai pareizais veids, kā motivēt. Tāpat liels atbalsts ir no IM. Kā Dienai norādīja IM skolotājs Edvīns Eferts, katram programmas dalībniekam ir savs mentors, atbalstu sniedz IM kurators un katru piektdienu un sestdienu notiek mācības. Lielāks izaicinājums skolā esot ienākt tiem, kam ir pedagoģiskā kvalifikācija, jo no viņiem uzreiz gaida tikai praksē iegūstamas prasmes.
Divi gadi
Gan Imanta, gan citi Dienas aptaujātie IM skolotāji nevarēja skaidri norādīt, vai pēc diviem gadiem, kas obligāti jānostrādā skolā, paliks šajā darba vietā. Kristaps Auzāns, kurš pirmo gadu strādā Dobeles Valsts ģimnāzijā, Dienai sacīja - turpmākā rīcība būs atkarīga no vairākiem faktoriem. «Patlaban ir neziņa, cik juridiski sarežģīti būs turpināt darbu par pedagogu. Tāpat daudz kas atkarīgs no finansiālās situācijas. Neesmu apveltīts ar altruisma gēnu, tāpēc nejūtu sevī aicinājumu palikt skolā tikai tāpēc, lai izglītotu jauno paaudzi, ja nesaskatu tajā ieguvumus sev pašam. Patlaban lielākais ieguvums ir izaicinājums un ārkārtīgi interesantais darbs, kas piedāvā tādu intelektuāli psiholoģisku treniņu kā reti kura profesija. Taču pēc pāris gadiem skolā azarts un izaicinājums varētu arī noplaukt, kas samazinātu intelektuālo darba baudījumu,» stāsta K. Auzāns.
Iespējams, tieši fakts, ka lielākajai daļai IM dalībnieku nav pedagoģiskās kvalifikācijas, ir iemesls, kāpēc viņi izlemj darbu skolā neturpināt. Tomēr IM direktore Mārīte Seile norādīja, ka 45% dalībnieku paliek strādāt par skolotājiem arī pēc dalības programmā. Savukārt 30% programmas absolventu uzsāk citas ar izglītību saistītas iniciatīvas. Viņa paskaidroja, ka, pabeidzot IM divu gadu programmu, skolotājiem nav tiesību skolā strādāt ilgāk, ja viņiem nav pedagoga kvalifikācijas. Līdz ar to nepieciešams apgūt papildu kursus kādā no pedagoģiskajām augstskolām. M. Seile gan uzskata, ka veids, kā IM sagatavo savus skolotājus, ir absolūti konkurētspējīgs un daudzos gadījumos spēcīgāks, nekā pašreiz piedāvā pedagoģiskās augstskolas. Līdz ar to viņa vēlētos, ka šajā procesā iesaistītos valsts, piemēram, izvērtējot IM skolotāju kvalifikāciju. Patlaban sarunas par iespējamo izvērtējumu uzsāktas ar Izglītības un zinātnes ministriju un atbildīgo Saeimas komisiju.
Vienlaikus gan M. Seile atzina - tas, lai visi IM dalībnieki paliktu strādāt skolā, nav programmas mērķis. «Mūsu mērķis nav, lai visi jaunieši paliktu strādāt skolā. Mūsu mērķis ir dot viņiem iespēju piedalīties programmā, saprast, kas notiek Latvijas skolās. Bet mūsu cerības ir, lai lielais vairākums jauniešu izvēlētos turpmākās karjeras iespējas, kas ir saistītas ar izglītības sistēmu,» sacīja M. Seile.
Jāpiebilst, IM laikā jaunie skolotāji arī saņem labāku atalgojumu nekā citi pedagogi, jo viņiem tiek maksāta stipendija, lai varētu segt ceļa un citus papildu izdevumus.
Pieredze dažāda
Katru gadu IM skolotāji kļūst aizvien pieprasītāki, piemēram, 2013./2014. mācību gadā programmas dalībniekiem skolas piedāvāja 80 vakanču. Patlaban, piemēram, Rīgas Juglas vidusskolā strādā pieci IM skolotāji. Tomēr divu gadu darbības laiks var būt iemesls skolas direktoru neapmierinātībai. Blīdenes pamatskolas direktore Rasa Bidiņa Dienai sacīja, ka gribētu, lai spējīgie skolā tomēr paliek strādāt. No cilvēcīgās puses viņa gan saprot, ka darbs skolā ir smags, nav atbilstošs atalgojums un jaunu cilvēku ambīcijas ir lielas. Sadarbība ar IM esot bijusi ļoti veiksmīga, tāpēc skola apsver iespēju šogad programmā pieteikties atkārtoti.
Savukārt Carnikavas pamatskolas direktors Sergejs Čevers Dienai atzina, ka pieredze ar IM skolotāju diemžēl nav bijusi veiksmīga. Tieši pedagoģiskās izglītības trūkums bijis iemesls, kāpēc konkrētais skolotājs nav ticis galā ar saviem uzdevumiem, piemēram, disciplīnu. Līdz ar to sadarbība pārtraukta jau pēc gada.