dizaina pētniece
Latvijas dizaina veiksmes stāsti ir jāvērtē situācijas kontekstā. Galvenais - mainījusies sabiedriskā doma, tagad mēs lepojamies ar Latvijā ražotiem produktiem, jo saprotam, ka tie uztur tautsaimniecību. Rūpēs par produktu konkurētspēju vietējie ražotāji pamazām atsakās no «mēs paši zinām, kā ir smuki» un sāk saprast profesionāla dizaina klātbūtnes jēgu. Arī iesaiņojumā - piemēram, kosmētikas zīmoliem Madara un Pien tas ir teicams un uzlabojies pat Dzintara precēm! Dizaina procesu veicina aizvien jauni mazie uzņēmēji, nerunājot par tiem, kuru mērķis ir oriģināls produkts ar kvalitatīvu dizainu, - Zofa apavi, Mammaslampas gaismas objekti vai an&angel stikla trauki -, arī pulks veikaliņu, kas tirgo Latvijā tapušu mantu.
Mācīties no kaimiņiem nebūs vienkārši, jo somi domā ilgtermiņā un valsts plānotu pasākumu līmenī pie sava dizaina attīstības apzināti strādā kādus 70-80 gadus. Arī mūsu VEF 30. gados starptautiskajā tirgū izrāvās, pateicoties laikmetīga dizaina un mārketinga programmai. Formula izskatās vienkārša - ieguldījums dizainā un reklāmā atmaksājas.
Holgers Elers
LMA Dizaina nodaļas vadītājs
Skatoties no akadēmijas perspektīvas, ir sākusies sadarbības kustība ar citām mākslas augstskolām ārzemēs, un, manuprāt, tas ir īstais veids, kā varam attīstīt Latvijas dizainu un nonākt starptautiskā apritē. Protams, mums vēl tāls ceļš ejams izpratnes līmenī par to, kas ir dizains, ko ar to iesākt, - ne vien sadzīviskā, bet arī augstākā līmenī. Gribētos, lai cilvēki, kas pieņem lēmumus vai dala naudu pasākumiem, būtu zinošāki. Analizējot pēdējā laika notikumus Latvijā, allaž uzvar viduvējība, jo lēmuma pieņēmējiem vai nu pietrūkst zināšanu, vai arī viņi baidās izkāpt ārpus ierastajiem rāmjiem. Rudenī Rīgas mākslas telpā bija Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dizaineru izstāde 16 soļus tuvāk, kuras kurators ir pasaules klases menedžeris soms Kari Korkmans. Varēja redzēt, ka ideju un domāšanas līmenī mēs ne par matu neesam sliktāki, vienkārši katastrofāli griež aci tas, ka mums aiz tā visa nestāv nekāda industrija. Mūsu dizaineri paši ir gan producenti, gan ražotāji. Lai lietas kustētu uz priekšu, ir nepieciešams valsts atbalsts. Jāsaprot, ka dizains - tās nav tikai smukas mantas, ar kurām šodien ir grūti konkurēt. Pasaule jau tā ir pilna ar lietām. Dizainers ir ne tikai mantu radītājs, bet arī procesu dizainētājs. Pasaulē dizainerus piesaista dažādiem projektiem, lai radītu pakalpojuma dizainu. Uzskatāms piemērs varētu būt e-talona ieviešana Rīgā. Kartīte ir iesaistīta veselā pasākumu kopumā - tā ir jānopērk, jāiegūst informācija, kā ar to rīkoties, un tā tālāk. Tas viss ir dizains.
Ieva Zībārte
arhitekte
Par dizainu jau vairākus gadus tiek runāts daudz un dažādās institūcijās, bet reāla, jēdzīga izpausme tā arī nav sagaidīta. Negūstot pārliecinošu atbalstu no valsts un ekonomiskajai krīzei darot savu, ir veicinātas bottoms up iniciatīvas no pašiem dizaineriem. Pēdējos trijos gados ir radīts ļoti daudz jaunu zīmolu - īpaši modes dizainā. Ir bijušas nelielas atbalsta programmas, kā Atspēriens, Andrejsalas inkubators vai Brigāde, protams, uz kopējā fona šis atbalsts ir niecīgs. Pagaidām valsts atbalstu, kas pirmām kārtām ir pasūtījums, vispār nejūt. Skolās un bibliotēkās redzam nosiltinātas fasādes, plastmasas logus, lētus neizturīgus galdus un krēslus, bet dizainu neredzam.