«Suņi skraida palaisti savā vaļā, bet saimnieki tikmēr sēž uz soliņiem un dzer alu,» tipisku ainu Ziedoņdārzā uzbur Sanita, kurai dzīvnieki apgrūtina sportošanu. Uzklupis neviens suns nav, bet viņa bijusi spiesta apraut skrējienu, lai neprovocētu dzīvnieku ar straujām kustībām. Vakaros parkā ir daudz cilvēku un rotaļu laukumā arī bērnu, taču kārtībniekus Sanita šeit redzējusi tikai vienu reizi.
Sods līdz 1000 latiem
Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Laura Krastiņa gan apgalvo, ka Ziedoņdārzs ir iekļauts pastāvīgā policijas patrulēšanas maršrutā. Par suņu vešanu bez pavadas «ar vairākām personām tur veiktas preventīva rakstura pārrunas un pārkāpumi nekavējoties novērsti turpat uz vietas», viņa saka un min, ka, redzot policistus, saimnieki suņiem nekavējoties uzliek pavadu. Cik daudz iedzīvotāju kopumā sūdzas par šādiem gadījumiem, ātrāk kā divu nedēļu laikā policija nevar atbildēt.
Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu pienākas brīdinājums vai naudas sods - fiziskajām personām no pieciem līdz 250 latiem, juridiskajām - no 10 līdz 500 latiem. Iespējama arī dzīvnieku konfiskācija. Savukārt, ja šādi pārkāpumi tiek izdarīti atkārtoti gada laikā, sods ir 500-1000 latu, brīdina L. Krastiņa.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns jāved pavadā, bet ir daži izņēmuma gadījumi. Bez tās dzīvnieks var atrasties zaļajā zonā un mežā pastaigas laikā īpašnieka uzraudzībā tādā attālumā, kādā viņš var kontrolēt dzīvnieka rīcību. Ja suns ir atzīts par bīstamu, tam ir jābūt uzliktam arī uzpurnim.
Rīgas dome no savas puses ir aizliegusi laikā no pulksten 7 līdz 23 vest pastaigā suni bez pavadas pilsētas apstādījumos, kā arī vest suni pastaigā bērniem paredzētās rotaļu un izklaides vietās un sporta laukumos.
Daudz vaukšķu
Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes locekle juriste Ilze Džonsone uzskata, ka tiesiskais regulējums šobrīd ir pietiekams un nekādas stingrākas prasības vai atvieglojumi nebūtu jāizvirza: «Tik lielā pilsētā kā Rīga un, ņemot vērā, ka daudzi suņi ir neskoloti, nevar tos laist bez pavadas.» Uzpurņi, viņasprāt, obligāti nav nepieciešami, jo «tas ir arhaisms».
I. Džonsone akcentē, ka lielākā problēma ir nevis noteikumos, bet to praktiskajā uzraudzībā un dzīvnieku īpašnieku uzvedībā - atsevišķu cilvēku vieglprātība, bezatbildība, dzīvnieku neatbilstoša turēšana, apmācības neveikšana.
Nedaudz vaļīgāks uzskatos ir domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (ZZS): «Saimniekam ir jāsaprot, kāds ir viņa suns. Ja tas nepievērš uzmanību bērniem un riteņbraucējiem, tad siksnu varētu arī nelikt. Problēmu rada tie neinteliģentie eksemplāri no saimnieku un dzīvnieku puses, kuri aizskrien pakaļ riedami un saimnieks tā vietā, lai suni pievāktu, vēl sāk lekties.»
A. Kļaviņš ievērojis, ka Anglijā, kur ir daudz senākas suņu turēšanas tradīcijas, tie ir «inteliģenti un nosvērti», turpretim pie mums «ir daudz vaukšķu un kverkšķu, kuri iekost nevar, bet troksni sataisa». Tādu dzīvnieku vadāšana bez pavadas pašvaldības policijai tomēr būtu vairāk jākontrolē, taču objektīvs iemesls ir resursu trūkums.
A. Kļaviņam liekas pieņemami, ka pilsētas mežos, piemēram, Mežaparkā, suņi drīkst skraidīt vispār bez pavadas. Viņš nedomā, ka Rīgā būtu jāierīko pastaigu laukumi. Pirms vairākiem gadiem tāds ir izveidots Eksporta ielā, taču nav sevi attaisnojis. Tas prasījis lielus ieguldījumus un regulāru teritorijas kopšanu. I. Džonsone uzskata, ka daudz efektīvāk strādātu speciāli izveidoti suņu apmācības laukumi, kurus pašvaldības var ierādīt iznomāšanai suņu apmācības instruktoriem.