Vairāk par uzacu pacelšanu
Cits stāsts par Skārletu Johansoni. 25 gadus vecās kinodīvas debija Brodvejā Cort teātrī partnerībā ar Ļevu Šreiberu vienā no Artura Millera kaislīgākajām drāmām -lugā Skats no tilta faktiski vienbalsīgi pasludināta par izdošanos, veiksmi un īstu pārsteigumu. Tikai retais kritiķis atzīmē visiem kinoaktieriem līdzīgo problēmu ar balss raidīšanu pāri skatuvei. Iestudējumu Skats no tilta iesaka kā vienu no patlaban vērā ņemamākajām izrādēm Brodvejas piedāvājumā ar atzīmi «jāredz!». S.Johansones tēlojums 17 gadu vecas bārenes Katerīnas ādā 50.gadu Bruklinā novērtēts kā pārliecinošs.
Mediju telpu pārskrējis The New York Times kritiķa Bena Bentlija atzinums: «Salīdzinājumā ar iepriekšējām zvaigznēm, kuras parādījušās Brodvejā, mis Johansone iemiesojas tēlā tik pilnīgi, ka slavenības nimbs pazūd.» Laikraksta USA Today kritiķe Elīza Gārdnere aktrises debiju dēvē par apburošu un nevainojamu: «Johansones spēle ir atklājums.» Aizmirsuši visus sarkanos paklājus un bulvārpreses zumēšanu, recenzenti ar profesionālu aizrautību analizē smalkākās nianses S.Johansones psiholoģiskajā tēlojumā. Viņas aktierdarbs tūkstoškārt pārsniedz glītu «uzacu pacelšanas» līmeni - priecājas kritiķi. Cik var spriest pēc aprakstiem, košā blondīne Johansone no filmām Pazudis tulkojumā, Vikija, Kristīna, Barselona u.c., kuras pilnīgajām lūpām tik lieliski piestāv koši sarkana lūpu krāsa, kura tik kairi prot sēdēt baseina malā slapjiem matiem un kura aizsmakušā tumīgā balsī dzied Toma Veitsa dziesmas, lomu Brodvejā uzvērpusi uz pilnīgi citas stīgas. 17 gadu vecajā Katerīnā īpaši tiek izcelta S.Johansones spēja notvert trauslo pārejas brīdi no jaunas meitenes nevainības, jūtīguma un aizkustinoša godīguma vīrieša pamodinātā jaunā sievietē - Ļ.Šreibera Edija apsēstībai līdzīgās kaislības objektu. «Ir brīnišķīgi vērot, kā Skārleta Johansone izaicina gan savus, gan mūsu priekšstatus par sevi,» atzīst The New York Post.
Akcents - dokumentāls
Par vienu no lomas trumpjiem izceļ arī S.Johansones tik dabisko Bruklinas akcentu. Aktrise neslēpj, ka tas nu gan nebūs viņas aktiermeistarības nopelns. «Esmu tur dzimusi un uzaugusi, līdz ar to šis akcents man ir tiešām zināms,» viņa skaidro. «Bērnībā man bija sapnis spēlēt muzikālajā teātrī, taču es nekad nebūtu spējusi iedomāties, ka tēlošu Artura Millera lugā. Ir īstenojies sapnis,» gandarīta arī pati Skārleta Johansone.