Lībijas ārlietu ministrs Musa Kusa dažas stundas pēc M. Kadāfi deklarācijas par nepakļaušanos ANO rezolūcijai tomēr pavēstīja, ka valsts pildīs ANO DP rezolūcijas prasības un nekavējoties pārtrauks uguni un visas militārās operācijas. Tas gan nav pārliecinājis rietumvalstis un nemierniekus. «Mēs viņu vērtēsim pēc darbiem, nevis vārdiem,» raidsabiedrībai BBC uzsvēra Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons. Viņam pievienojās arī citi līderi un uzsvēra, ka Lībijas rīcībai jābūt tūlītējai. Nemiernieki sociālās saziņas portālos ziņoja, ka uzbrukumi vēl aizvien turpinās.
ANO DP apstiprinātā rezolūcija paredz izmantot «visus nepieciešamos līdzekļus», lai slēgtu Lībijas gaisa telpu un apturētu vardarbību. Līdz ar Lībijas varai noteikto sankciju pastiprināšanu rezolūcija pieļauj arī gaisa triecienus M. Kadāfi spēkiem, ja netiks izbeigti uzbrukumi nemierniekiem. Taču ārvalstu sauszemes spēku līdzdalība tiek izslēgta, kliedējot arābu valstu bažas par Lībijas okupāciju. Rezolūcija pieņemta ar desmit balsīm par, bet piecas padomes dalībvalstis - Vācija, Indija, Brazīlija, kā arī ar veto tiesībām apveltītā Krievija un Ķīna - atturējās, uzsverot, ka atbalsta miermīlīgākus risinājuma veidus, bet Rietumu iejaukšanos kavēt nevēlas Arābu valstu līgas lūguma dēļ. Vācijas paziņojums par neiesaistīšanos militārās operācijās Lībijā jau kritizēts par Eiropas Savienības vienotības jaukšanu. Taču Vācija uzskata, ka militārai intervencei pastāv pārāk lieli riski, arī draudi civiliedzīvotāju dzīvībai, tādēļ pēc sāpīgās pieredzes Afganistānas un Irākas operācijās valsts neesot gatava spert šādu soli, vēsta Reuters.
Pēc ANO atbalsta saņemšanas intensīvi tiek spriest, kuras valstis varētu piedalīties Lībijas operācijā. Sagaidāms, ka Francija un Lielbritānija uzņemsies vadību, taču arī Nīderlande, Dānija un Beļģija solījusi iesaistīt savus iznīcinātājus. Itālija atvēlējusi savas militārās bāzes, no kurām Lībiju var sasniegt pusstundas laikā.