Man ir nepanesami, ka cilvēki notrulinās - svētkus pavada, klausoties šlāgermūziku, tomēr šī «tradīcija» aizgājusi neapturamā inercē.
Manuprāt, Jāņos tieši dziesma (tautas dziesma) un deja, mūzika un teksts ir latviskuma nesējs, kam jābūt šajā svētku vakarā. Un tie ir svētki, rituāls... pat ja tas ir tikai spodrināts mīts par Jāņiem, ko esam uzsūkuši caur Skroderdienām. Laikam sekoju šim neoromantiskajam mītam par īsākās nakts brīnumu, un, manuprāt, tas nav sliktākais mīts, kam ticēt.
Mani vecāki nav īpaši mācījuši līgodziesmas, patiesībā nezinu vairāk par četrām ierastajām līgo melodijām, bet dainu četrrindes varu skaitīt ilgi, ilgi.
Mana interese, jāteic - pavisam nejauša, sākās pirms astoņiem gadiem Ivetas Mielavas ierosinātā projektā, kam mēs devām vārdu Kur vakara zvaigzne lec, un neesmu savu aizraušanos pārtraucis joprojām - materiāls kā iedvesmas avots ir neizsmeļams.
Dīvainā kārtā iznācis tā, ka mani visvairāk uzrunājuši tieši vasaras saulgriežu dainu teksti, no turienes arī dzimusi ideja Jāņu laikā, šogad pašā līgovakarā, rīkot mūsdienu tautas mūzikas pasākumu Jaunie Jāņi.
Tie, kas domā, ka Dzelzs vilks dzied tikai par nelaimīgu mīlu, seksu un rokenrolu visās tā formās, varbūt ir vīlušies - mums nav nevienas dziesmas par papardes ziedu tiešā veidā, bet laikam jau starp rindām to var meklēt katrā mūsu kompozīcijā, kas tapusi dainu iespaidā.
Kaut vai kompozīcijā par Jānīti un viņa nobriedušajiem riekstiņiem (tā skanēja lieliski, kad to izpildīja Miervaldis Jeņčs pagājušogad Jāņos).
Gribu ticēt, mūsu pieeja tomēr dod šīm četrrindēm jaunu dzīvi, pat ja citādu. Neuzskatu, ka mums ir kāda dainu atdzīvinātāju misija, tomēr ir prieks, ja cilvēki dzied līdzi mūsu dziesmām un tās kaut kur aizķeras.
Nu jau esmu pieradis, ka daudzi mūsu spēlētās dziesmas ar dainu tekstiem uzskata par tautasdziesmām, tas ir liels kompliments, jo izmantoju tikai tekstu.
Pārsteigums bija, ka tautas deju kolektīvi sākuši izmantot mūsu dziesmas par dejas pamatu - gan šaipus, gan viņpus okeānam.
Nesen saņēmām no Amerikas latviešiem pateicību par mūsu kompozīciju Klusiet jauni, klusiet veci, kam tur radusies horeogrāfija.
Vakar dēls vijoļspēles stundas pauzē, pats savas iekšējās balss aicināts, nospēlēja dažas tradicionālas Jāņu dziesmu melodijas.
Viņš iedarbināja to slēdzi, kas mani noskaņo svētkiem, laikam, tāpat kā es, viņš sajūt tā frekvences.