Savukārt to būvlaukumā netrūkst - uzraudzīts tiek katrs solis,» atklāj apakšuzņēmuma darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņš arī novērojis, ka tur uz vienu strādnieku esot vairāki priekšnieki, kas, viņaprāt, radot lieku birokrātiju, tādējādi palielinot projekta izmaksas.
Priekšniekam priekšnieks
Objekta galvenā būvuzņēmēja - SIA Skonto būve, SIA RE&RE un a/s RBSSKALS veidotās pilnsabiedrības Nacionālo būvkompāniju apvienība (NBA) - pārstāve Ilga Sokolova skaidro, ka sūdzības par minētajām situācijām būvuzņēmēja speciālisti saņemot reti. Viņa atklāj, ka biežāk konstatētie strādnieku pārkāpumi saistāmi ar ķiveru vai aizsargbriļļu nelietošanu, kā arī tehnisko ierīču neatbilstību drošības prasībām: «Iespējams, NBA rūpīgāk par citiem seko šo prasību izpildei, kas pats par sevi ietver zināmu birokrātisko slogu, taču to nosaka tiesību normas.»
Diena pie būvlaukuma žoga uzrunāja vairākus strādniekus - visi atzina, ka ēkā veic celtniecības beigu posma darbus. Kāds apakšuzņēmēja celtnieks, kurš ēkā montē ģipškartona sienas, sākumā vārdos ir skops, taču tad atklāj - topošajā Gaismas pilī ne skrūve nenokrīt bez priekšnieku ziņas: «Vadība ļoti baidās no iespējamiem nelaimes gadījumiem vai skandāliem, tāpēc jau vairākas reizes esmu noklausījies darba drošības instrukcijas. Citos objektos mūsu firmas strādnieki varēja strādāt neoficiāli, bet, tikko dabūjām šo pasūtījumu, - uzreiz visus pieņēma darbā.» Viņš oficiāli saņemot minimālo algu, pārējo - aploksnē. Vēl kāds sastaptais strādnieks stāsta, ka viņam trīs reizes nācies pārbūvēt ventilācijas sistēmu: «Pirmais priekšnieks darbus pieņem, bet atnāk priekšnieka priekšnieks un liek pārbūvēt, turklāt esam apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji - dažreiz nolaižas rokas darīt vienu un to pašu darbu. No otras puses - man tas ir izdevīgi, jo atalgojumu saņemu par nostrādātajām stundām.»
Atsevišķās telpās laidīs
Kultūras ministrijas (KM) LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis, lūgts komentēt būvdarbu norises procesu un strādnieku paustos viedokļus, atbild, ka KM nekoordinē NBA darbu: «Viņiem ir apmēram simt apakšuzņēmēju, un hierarhija ir vadības ziņā. Savukārt mūs interesē, lai tiktu pildīti projekta līguma nosacījumi un ievērots likums.» Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājas Baibas Puķukalnes sniegtā informācija liecina, ka nozīmīgi likuma un darba drošības prasību pārkāpumi būvobjektā nav konstatēti. Viņa gan atzīst, ka VDI darbinieki turp nedodas bieži. Runājot par iespējamo darbu sadārdzināšanas procesu, I. Builis skaidro, ka valsts uzņēmējiem katru mēnesi maksā pēc tāmes saskaņā ar viņu noformētajiem paveikto darbu aktiem, un nepieļauj iespēju, ka tur varētu tikt pieskaitītas nepamatota papildu darba stundas, jo visu kontrolējot būvuzraugs Hill International.
Gaismas pils ir viens no apjomīgākajiem un tehnoloģiski sarežģītākajiem projektiem Latvijas vēsturē - iespējams, ar to izskaidrojamas strādnieku paustās nebūšanas un fakts, ka ēkas un infrastruktūras būvdarbi neiekļaujas ne termiņu, ne izmaksu rāmjos. Pie objekta žoga piespraustā plāksne lepni ziņo, ka bibliotēka tiks atvērta 2014. gadā, taču septembra sākumā Saeimas deputāti LNB projekta īstenošanas likumā pieņēma grozījumus, kas darbus celtnes tapšanā iesaistītajām pusēm ļauj pabeigt līdz 2014. gada 31. janvārim - tas nozīmē, ka visas kompleksa piedāvātās iespējas iedzīvotāji un pilsētas viesi pilnībā varēs izmantot tikai no 2015. gada. «Ēkai un infrastruktūrai jābūt pabeigtai līdz šā gada Ziemassvētkiem, pēc tam pieļaujama vien atsevišķu apdares darbu veikšana. Pagarinājums vēl par gadu saistīts ar bibliotēkas pārcelšanās koncepciju - grāmatas un struktūrvienības uz ēku ceļos pakāpeniski. Taču tas nenozīmē, ka tiks atcelti Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 ietvaros objektā plānotie pasākumi, - apmeklētājus atsevišķās telpās laidīs,» sola Indriķis Builis.
Izmaksas pieaug
Runājot par LNB tuvumā pārraktajiem ceļiem, I. Builis skaidro, ka tas nepieciešams, lai pieslēgtu ūdensvadus: «SIA Rīgas ūdens darbinieki Akmeņu un Mūkusalas ielas krustojumā strādā arī naktīs, lai visu ātrāk pabeigtu. Asfalts, kas uzklāts rakšanas vietās, ir pagaidu variants - vēlāk krustojums iegūs pilnībā jaunu segumu, tāpat kā ēkai pieguļošās ietves.»
Lai gan vērienīgās ēkas infrastruktūras izmaksas jau sākotnēji tika iekļautas projekta tāmē, darbu summa katru gadu arvien palielinājusies. Vēl deviņdesmitajos gados tika lēsts, ka celtnei būs vajadzīgi 200 miljoni latu, bet 2008. gada aprīlī valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi līgumu par LNB jaunās ēkas būvniecību noslēdza par 135,3 miljoniem latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, - par šādu summu darbus apņēmās veikt NBA, kuras piedāvājums, lai gan nebija lētākais, tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Pēc Dienas lūguma veiktie Finanšu ministrijas (FM) aprēķini rāda, ka līdz šim projekts valstij izmaksājis jau 135,69 miljonus latu, bet šogad tam atvēlēti vēl 24,5 miljoni, turklāt FM pārstāve Ieva Pužule atklāj, ka šajā summā neietilpst infrastruktūras otrās kārtas būvdarbi un pārcelšanās izdevumi. Tas nozīmē, ka Gaismas pils kopējās izmaksas sniegsies pāri 180 miljoniem latu.