Pašreizējā pašvaldību karte ir raiba, jo novadu izmērs ļoti atšķiras - bijušajā rajona teritorijā ir iekļāvies tikai Gulbenes novads, teju visu rajona teritoriju aptver daži novadi, bet netrūkst arī ļoti mazu novadu. «Ir situācija, ka pilsēta ir palikusi suverēna un ap pilsētu ir izveidojušies pieci dažādi novadi, kuri nespēj vienoties,» šo situāciju novērtējis A.Šlesers. Kā vienīgo reālo piemēru, kurā redzamas reformas problēmas, viņš minēja Rojas novada šķelšanos: ja arī Mērsrags izcīnīs šķiršanos no Rojas, tas būs tikai pirmais solis, kam sekos nākamais, un «beigās mēs virzīsimies pretī tam, ka visa šī reforma izgāzīsies pilnīgi un galīgi». Vienīgais variants, kā novirzīt reformu pareizā gultnē, esot atgriešanās pie vēsturiskā ģeogrāfiskā izvietojuma, kur cilvēki reāli dzīvo, «nevis tur, kur viņi varētu būt». Tas nozīmē atgriešanos pie rajonu centru principa, jo A.Šlesera ieskatā jāvirzās «uz 26 rajonu centriem, uz 26, iespējams, jauniem novadiem, ļaujot lemt daudzas lietas suverēni mazajiem pagastiem».
Pret A.Šlesera izteikumiem skeptisks ir par reformas īstenošanu atbildīgās Tautas partijas pārstāvis Māris Kučinskis, kurš tos sauc par sapņiem. Ideja veidot lielas pašvaldības, koncentrējot tās ap pilsētām, kas gan nozīmētu nedaudz lielāku novadu skaitu par 26, nebūt nav jauna. Kopumā tā arī esot pareiza, tomēr drīzumā to politiski neesot iespējams īstenot, tāpēc nevajagot tracināt pašvaldības. Arī argumentu, ka pašreizējais novadu reformas modelis sevi nebūtu attaisnojis, neesot. No M.Kučinska teiktā izriet, ka Rojas un Mērsraga strīds nevar būt mēraukla, pēc kuras vērtēt reformu kopumā, lai to varētu izvērtēt, jaunajām pašvaldībām jānostrādā vismaz pāris gadu. Sestdien LPP/LC domes sēde pierādīja, ka arī vairāki pašvaldību vadītāji ir visnotaļ apmierināti ar reformas iznākumu.