Valdību var nogāzt tikai kāds no tās partneriem, bet Zaļo un zemnieku (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un Tautas partijas (TP) pārstāvis Vents Armands Krauklis _Dienai_ uzsvēra, ka viņiem tāda nodoma neesot.
Informējot prezidentu
Rīgas vicemērs A.Šlesers esot pieteicies būt par premjeru, lai Valsts prezidents Valdis Zatlers, kuru LPP/LC priekšsēdis nesen Dienai uzslavēja, zinātu - ja krīt valdība, ir kandidāts nākamās vadītāja postenim. LPP/LC šīs Saeimas laikā jau ir bijis premjera amats, un Ivara Godmaņa darbība tajā bija pretrunīgi vērtēta - galvenokārt Parex bankas pārņemšanas dēļ, par ko I.Godmanis taisnojās un skaidrojās arī no kongresa tribīnes savā gandrīz stundu garajā runā atvēlēto 30 minūšu vietā.
I.Godmanim sēdes vadītājs aizrādīja, savukārt A.Šleseram, kurš arī pārkāpa reglamentu, ļāva runāt bez mitas, un beigās zāle viņu sveica, pieceļoties kājās un aplaudējot. Tikai pēc viņa runas kļuva skaidrāks, kāpēc kongresa viesis Saskaņas centra (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs apsveikuma runā teica - viņam būšot cilvēciski žēl, ja A.Šlesers kļūs par premjeru, kas nozīmētu abu tandēma izjukšanu. Ja pirms pāris mēnešiem SC kongresā A.Šlesers sēdēja SC prezidijā, turpretim pie LPP/LC līderu galda N.Ušakovs tomēr nebija aicināts, bet gan nosēdināts līdzās tradicionālo konfesiju pārstāvjiem, kuri kā vienmēr sveica kongresu.
Pārņemt varu valstī
Pēc vienbalsīgā atbalsta atklātajā balsojumā, kurā A.Šleseru ievēlēja par priekšsēdi, viņš kļuva vēl pārliecinātāks un teica: «Šis nebūs viegls laiks. Mūsu partija ir pieņēmusi lēmumu gatavoties varas pārņemšanai valstī, un man ir dots mandāts, lai mēs pēc iespējas ātrāk to izdarītu.» Taču A.Šlesera vēstījumu varētu uztvert arī kā taktisku reklāmas gājienu viņam raksturīgajā stilā, jo pirms pašvaldību vēlēšanām viņš tāpat iedvesa pārliecību, ka būs Rīgas mērs. Pat ja TP nākamajam līderim Andrim Šķēlem šķistu, ka ir iespēja izveidot veiksmīgāku Ministru kabinetu un viņš ar A.Šleseru būtu par to parunājis, ko LPP/LC priekšsēdis noliedza, bez ZZS atbalsta mainīt valdību būtu grūti. «Var jau laist ziepju burbuļus gaisā, braukt ar raķeti vai buldozeru, bet reālā situācija ir tāda, ka viņš nevar būt premjers un mūsu mērķis ir nostrādāt ar šo valdību līdz Saeimas vēlēšanām,» teica ZZS frakcijas vadītājs A.Brigmanis, kurš gan uzteica A.Šlesera mērķtiecību, pieļaujot, ka kādreiz viņš arī varētu ieņemt šo amatu. Grūti arī iedomāties, kāds izdevīgums zaļajiem zemniekiem būtu pirmsvēlēšanu gadā atdod šo posteni vienam no konkurentiem, ja ZZS, LPP/LC un TP cīnīsies par vienu un to pašu vēlētāju, kas gaida saimnieka atnākšanu.
Ja ar paziņojumu bija plānots radīt nervozitāti Jaunajā laikā (JL), tad šis mērķis arī nav sasniegts, jo JL vadība to uztver kā reklāmas gājienu, lai pievērstu uzmanību partijas startam vēlēšanās. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) atzina - ministru kandidātu saukšana arī liecinājusi, ka tas nav nopietni. A.Šlesers piedāvāja, piemēram, izveidot iekšlietu, tieslietu un aizsardzības ministriju, tās vadību uzticot Dainim Turlajam. Pēc A.Šlesera ievēlēšanas par līderi viņš nosauca 15 valdes kandidātus, kurus vēlētos redzēt tajā. No tiem 13 arī tika ievēlēti - Ivars Godmanis, Andris Ameriks, Ainars Baštiks, Andris Bērziņš, Jānis Dukšinskis, Dainis Liepiņš, Ainārs Mežulis, Karina Pētersone, Leonīds Salcevičs, Dagnis Straubergs, Rita Strode, Dainis Turlais un Jānis Vilnītis. Taču divu ieteikto - Vjačeslava Stepaņenko un Dmitrija Pavlova - vietā ievēlēta Eiženija Aldermane un Dzintars Jaundžeikars. Valdē ir arī ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts.