Tā ir visērtāk
«Es pāri sliedēm eju jau vismaz 35 gadus. Kad bija vecais Slāvu tilts, kāpnes bija pavisam tālu tilta galos, sanāca iet ar lielu līkumu. Tagad kāpnes ir labākās vietās, bet grūti uzkāpt,» stāsta pie sliedēm sastaptā kundze pensijas gados. Viņa atzīst, ka lifts būtu ērtākais veids, kā nokļūt uz pārvada, bet to uzstādīt esot risks - salauzīšot viens un divi. Tāpat, ja uzliks sētu, arī tajā ātri vien būšot caurums. Kāda sirmgalve ar groziņu pieiet tuvu sliedēm un gaida, kad viņai pretī atnāks, iespējams, radinieks, kurš pavada kundzi pāri bīstamajam posmam. Redzot, cik lēni notiek abu cilvēku gājiens pāri sešiem sliežu ceļiem, ir skaidrs, ka pa augstajām kāpnēm uz pārvadu kundze uzkāpt diez vai spētu. Pāri sliedēm cilpo arī māmiņa ar pavisam mazu meitenīti, daudziem ir divriteņi. Kāds pusaudzis saka - ja uzliks sētu, gan jau nelauzīs, bet ērtāk ir šādi - pa taisno. Toties divi citi gājēji dusmojas - ko tad te var saprast, vienā pārvada malā uzlikts aizliegums, ka gājēji iet nedrīkst, otrā, izrādās, drīkst. Viņuprāt, vislabāk būtu ierīkot oficiālu pāreju. Taču, vērojot, cik bieži šeit šurp un turp pārvietojas lokomotīves, ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļa interesēs ir novērst cilvēku staigāšanu pa sliedēm, nevis uzlabot to šķērsošanas apstākļus.
Žogs līdz Šķirotavai
Zem Slāvu pārvada ir viena no bīstamākajām vietām, norāda VAS Latvijas dzelzceļš mediju attiecību vadītājs Māris Ozols. Visu dienu notiek kravas vilcienu manevri, garām lielā ātrumā traucas ekspreši un iekšzemes pasažieru vilcieni. «Aizliegumu uzraksti tiek vai nu noplēsti, vai aizkrāsoti. Vienīgais pasākums, kā aizkavēt nemitīgo cilvēku plūsmu, ir žoga būvēšana. Līdzīgi mēs rīkojāmies pie Ģertrūdes ielas, kur cilvēki neizmantoja tuneli, bet gāja pāri sliedēm. Tur uzbūvēja žogu abpus dzelzceļam, un tagad situācija ir daudz labāka,» stāsta M. Ozols. Jaunajam žogam jau daļēji salikti stabi, un tas stiepsies no Slāvu pārvada līdz pat Šķirotavas stacijai abās dzelzceļa pusēs. Cik šāds žogs izmaksās, M. Ozols neizpauda. Dienvidu tilta otrās kārtas projektā paredzētos liftus plānots uzbūvēt nākamgad būvdarbu noslēguma posmā, jo šobrīd pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā nav piešķirts finansējums, par ko varētu segt iespējamos izdevumus, ja liftus demolēs, norāda Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Mareks Ivans.
Administratīvo pārkāpumu kodekss pieļauj brīdināt tos, kas staigā pa sliedēm neatļautās vietās, vai arī sodīt ar piecu latu naudas sodu. Rīgas pašvaldības policijas preses sekretāre Inese Tīmane atzīst, ka policisti soda tikai tos pārkāpējus, ko pamana, taču speciālus reidus nerīko: «Tas ir kā ar peldēšanu neatļautās vietās - nevaram mēs visas Daugavas garunā nolikt policijas darbiniekus. Ja tur ir uzraksts, tā ir pašu cilvēku vai bērnu vecāku atbildība.»