Kopumā šogad no ūdens izvilkti vismaz 113 noslīkušie, no tiem karstajā jūlijā - 54, augustā - jau 13, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati. Tiesa, noslīkušo ir vairāk, jo atsevišķos gadījumos, piemēram, līdzcilvēki, cenšoties palīdzēt, izvilkuši cilvēka ķermeni. Pārsvarā noslīkušie ir pieauguši vīrieši, visbiežāk nelaimes notikušas neoficiālās peldvietās, dažādos dīķos, ezeros. Šā gada statistiku var saukt par melno rekordu, pērn visa gada laikā no ūdens izvilkto skaits bija 91, bet 2008. gadā - 114. Lai aicinātu iedzīvotājus būt uzmanīgiem peldoties, VUGD kopā ar pašvaldības policiju un Valsts policiju jau veicis reidus pa vietām, kuras nav oficiālas peldvietas, bet kurās daudzi peldas. «Esam lūguši pašvaldības, lai veic savās teritorijās reidus, arī, lai uzliek zīmes, cilvēkiem visu laiku atgādina, ka jābūt ir uzmanīgiem,» saka Ainars Pencis, VUGD priekšnieks.
Sociālās kampaņas
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) uzzinājusi, ka arī kaimiņvalstīs šogad problēmas raisa nelaimes ūdeņos, taču atšķirībā no Latvijas tur notiek sociālās kampaņas. «Viņi arī teica, ka kampaņas ir vienīgais risinājums,» saka L. Mūrniece. Šogad Latvijā plašu kampaņu rīkot nevarēšot, taču ministre uzdevusi VUGD priekšniekam nākt klajā ar idejām par sižetu filmēšanu no nelaimes vietām, tos varētu ielikt VUGD mājaslapā un piedāvāt masu medijiem.
«Pirmām kārtām vainojams šā gada karstums. Cilvēku bezatbildība, alkohola lietošana. Bijušas arī tādas nāves, kas ir pilnīgs absurds, piemēram, Ķeipenē dīķī, kas ir turpat trīsreiz trīs metri, noslīkst jaunietis, 22 gadi, arī alkohols,» stāsta A. Pencis. VUGD ūdenslīdēji arī atsauc atmiņā gadījumu, ka apmēram pirms mēneša kāds vīrietis noslīcis, peldoties kopā ar savu vācu aitusuni, kurš pavilcis viņu zem ūdens. Citā gadījumā vīrietis peldējies, un garām braukusi motorlaiva, kas uzsitusi vilni, ūdens viņu aprijis. Kāds cits aptuveni 20 gadu vecs vīrietis peldējies jūrā, taču viļņi bijuši ļoti lieli un pietrūcis spēka tikt līdz krastam, arī viņš gāja bojā.
Ne dziļāk par pleciem
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsts Roberts Fūrmanis saka - visdrošāk peldēt ir ne dziļākā vietā par krūšu līmeni. «Var būt arī tā sauktā nāve ūdenī, ne tikai noslīkšana. Piemēram, cilvēks peld, un piepeši - infarkts. Tā var būt sagadīšanās, bet arī var būt situācija, ka cilvēks nenovērtē savas spējas, vai straujas temperatūras maiņas dēļ saasinās hroniska saslimšana,» stāsta dakteris.
Rīgas dome atgādina - Rīgā ir četras oficiālas peldvietas: Vakarbuļļi, Vecāķi, Bābelītes ezers un Ķīšezers. Rīgā nelaimes visbiežāk gadījušās tieši neoficiālajās peldvietās. Piemēram, pie veikala Sky Daugavā aptuveni nedēļas laikā noslīka divi cilvēki, abi, visticamāk, bija alkohola reibumā, stāsta A. Kučins, kurš šo vietu raksturo kā bīstamu. «Pirms kāda laika, būvējot Krasta masīvu, smiltis ņēma no Daugavas. Tajā vietā dziļums ir līdz 16 metriem, bedres, par kurām cilvēki nemaz nezina. Aiziet cilvēks varbūt piecus, desmit metrus no krasta, un tur jau sākas dziļums,» stāsta A. Kučins.