Ar ko jūs tagad nodarbojaties?
Ar politiku faktiski vairs nenodarbojos un par to daudz arī neinteresējos, jo nekas dinamisks politikā vairs nenotiek. Vairāk nodarbojos ar biznesu un savām sirdslietām - ar bērnu un jauniešu hokeju, Rīgas Dinamo. Daudz laika pavadu laukos Cēsu rajona Vecpiebalgas novadā, kur man ir mātes dzimtā puse, un Tirzā - tēva dzimtajā pusē. Cenšos sakārtot savus laukus, apsaimniekot īpašumus. Esmu Latvijas balzama padomes priekšsēdētājs.
Kāpēc jūs izvēlējās Latvijas balzama padomē?
Mani ļoti labi pazīst pārtikas rūpniecības biznesā - gandrīz visā, jo esmu no turienes nācis, arī no gaļas un piena rūpniecības. Mani visi pazīst, sākot ar īpašniekiem…
…bet īpašnieki ir Krievijā.
Arī viņus es pazīstu.
Arī alkohola ražošanas nozarē?
Protams. Pārtikas rūpniecība jau ir ļoti plaša. Ar to esmu nodarbojies ilgu savas dzīves daļu pirms politikas un sekoju līdzi laikā, kad biju politikā. Tā acīmredzot tur tiku uzaicināts kā eksperts.
Kas ir tas gaļas un piena bizness, par ko jūs tā mistiski izsakāties?
Esmu līdzīpašnieks vairākās kompānijās, kas nodarbojas starptautiski gan ar piena tirdzniecību, gan ar gaļas vairumtirdzniecību. Mēs apgādājam ar izejvielām pārstrādes uzņēmumus.
Vai bizness labi veicas?
Ir ļoti grūti, jo ekonomiskā situācija ir sarežģīta. Mūsu stratēģija tagad ir nepazaudēt to, kas jau ir, nevis kaut ko īpaši nopelnīt. Naudas aprite valstī ir traumēta. Uz papīra nauda uzņēmumiem ir, bet faktiski cits citam ir parādā un lielākā daļa nespēj norēķināties ar piegādātājiem un samaksāt savus parādus, līdzīgi kā tas bija 90. gadu sākumā. Tas nozīmē, ka Latvijā ir daudz vairāk uzņēmumu ar maksātnespējas pazīmēm, nekā to spējam iedomāties. Ja būtu jāatdod vienā dienā tā nauda, viņi nespētu norēķināties. Ekonomiskā krīze Latvijā nesusi līdzi ļoti lielu naudas masas samazinājumu ekonomikā, un būs vajadzīgs ilgs laiks, lai ekonomiku atveseļotu.
Vai Šķēle varēs to izdarīt?
Te nav runas par cilvēkiem, kas kaut ko spēs vai nespēs izdarīt. Mēs esam ķīlnieki veselai rindai notikumu, kuros bijām ievilināti un kurus šobrīd vairs nav iespējams izlabot. Latvijā ekonomisko krīzi vajadzēja risināt citādi - bija jāseko līdzi Starptautiskā Valūtas fonda instrukcijām, nevis jāpieņem scenārijs, kas tikai mums pašiem pazīstams. Ja redzi, ka ekonomika sašaurinās, tad vienīgais, kā to paplašināt, ir palielināt naudas masu ekonomikā. To varēja izdarīt tikai ar lata vērtības korekciju, kā to izdarīja Lielbritānija, Zviedrija, Krievija, Baltkrievija…
Jūs tātad runājat par lata devalvāciju?
To var saukt, kā kuram patīk. Vienīgais pareizais lēmums, manuprāt, būtu ieviest lata koridoru plus mīnuss 15%. To arī piedāvāja Valūtas fonds, bet, ja negribat pārskatīt sava lata vērtību, tad devalvējiet iedzīvotāju ienākumus. Un valdība izvēlējās šo otro ceļu, bet tam nav tāda efekta ekonomikā. Iedodot lielāku naudas masu ekonomikā, varētu šo krīzi vieglāk pārvarēt, bet mēs izvēlējāmies devalvēt iedzīvotāju ienākumus. Ja sekos otrs krīzes vilnis, sekas var būt graujošas.
Jūs būtu pieņēmis citu lēmumu?
Tajā brīdī būtu pareizāk pieņemt to lēmumu, ko es jums aprakstu. Mēs Latvijas latu pieskaitām pie valstiskiem simboliem, bet valūta visā pasaulē ir ekonomikas un finanšu instruments, tas nav simbols. Un mēs būsim spiesti no lata atteikties, kad mūs uzņems eirozonā.
Taču lata devalvācijai ir arī daudz mīnusu.
Protams. Un tā ir objektīva situācija, kādā atradāmies 2008.gadā. Latvijas valsts finanses, man kā premjeram aizejot, bija vislabākā stāvoklī, kādas bijušas Latvijas vēsturē, ar vislielāko budžeta atlikumu un gandrīz miljardu latu pensiju budžeta uzkrājumu. Problēmas radās, jo bija nekontrolēta un neierobežota iedzīvotāju aizņemšanās no privātām bankām, kas pārsniedza jau desmit miljardu eiro aizņēmumu. Savukārt bankas, ņemot vērā to optimismu, kas valdīja pasaules ekonomikā, nekontrolēti aizņēmās ārpus Latvijas īstermiņa resursus, bet patiesībā izmantoja tos ilgtermiņa ieguldījumos. Un tas ir Parex.
Vai valdība tur nevarēja neko darīt?
Valdības un Saeimas kompetencē nav uzraudzīt finanšu tirgu. Mums ir divas neatkarīgas institūcijas - Latvijas Banka un Finanšu tirgus uzraudzības komisija. Ir ļoti maz valstu pasaulē, kurās iedzīvotājiem ir atļauts aizņemties kredītus citā, nevis nacionālajā valūtā. Eiro kredītu procentu likmes bija zemākas nekā latu kredītu procentu likmes, un visi aizskrēja aizņemties eiro. Tā noņēmām jebkādus riskus ārvalstu ieguldītājiem, bet, ja būtu pieturējušies konservatīvi pie tā, ka savā valstī visus norēķinus veicam latos un arī kreditējam latos, mums nebūtu nekādu problēmu ar valūtas vērtības pārskatīšanu. Tādējādi devalvācija ir diskutabla lieta, jo tajā brīdī, kad gribētu lata vērtību pārskatīt, tos cilvēkus vēl vairāk nospiestu uz ceļiem. Tā fundamentālā kļūda bija tā, ka atļāva eiro kredītus iedzīvotājiem vispār aizņemties. Tagad visi riski ir jāuzņemas Latvijas valstij.
Taču jūsu laikā atšķirībā no Igaunijas mēs neizveidojām budžeta uzkrājumus, ko vajadzēja izveidot.
Mēs toties ievērojām visus ES kritērijus - zems budžeta deficīts, 2007. gadā budžets bija ar pārpalikumu. Ja būtu politiskais uzstādījums veidot uzkrājumus, mēs varbūt varētu uzkrāt pāris simt miljonu latu vairāk, bet uz šo milzīgo miljardu fonu tie neko neatrisinātu.
Jūsu laikā uzbrieda valsts pārvalde, tika dalītas investīcijas valdošo vadītajām pašvaldībām un cilvēki stājās partijās nevis ideoloģijas, bet kādu labumu dēļ.
Attīstīt Latvijas reģionus - tā bija nepieciešamība. Vēl vairāk vajadzēja būvēt infrastruktūras objektus ārpus Rīgas un ceļus. Varbūt mazāk maksāt algās vajadzēja. Latvijā cilvēki vispār stājas partijās politisko simpātiju, nevis pārliecības dēļ. Ļoti maz ir cilvēku, kas spēj formulēt savus politiskos uzskatus. Vienotība ir tāda plaša spektra sabiedrība savākta, ka viņi nevarētu atrasties vienā partijā.
Vai Ainārs Šlesers un Andris Šķēle var atrasties vienā partijā?
Šlesers un Šķēle ir daudz līdzīgāki pēc saviem uzskatiem.
Jaunais laiks (JL) bija ideoloģiski līdzīgāks Tautas partijai. Kāpēc tomēr nespējāt vienoties pagājušajā vasarā, kad notika JL un TP sarunas?
Daudzko nosaka personību attiecības un ambīcijas. Acīmredzot nebija lemts tam notikt. Bija tādas lietas, kas neļāva mums līdz galam saprasties.
Kas bija tās lietas - atnāca Šķēle un pateica, ka tā nebūs?
Jūs atkal ļoti vienkāršoti pieejat. To jau neizšķir viena cilvēka domas. Tas ir kā laulībā, ka ir jāveidojas sinerģijai kopā. Tautas partijai pārmet, ka esam par daudz izlēmīgi kādas lietas darījuši, varbūt arī kļūdaini, turpretim Jaunais laiks visu apšauba. Kāda ir Latvijas politika? Veiksmīgi aizņēmušies ārpusē vairākus miljardus latu naudas un tērē aizņemto naudu savai izdzīvošanai. Kādam reiz šī nauda būs jāatgriež atpakaļ.
Kam nevajag tērēt?
Nav svarīgi. Katrs cilvēks var tērēt tik daudz naudas, cik viņam ir. Es nevaru atbildēt, kur netērēt, jo neesmu valdībā. Es tikai redzu, ka tas viss iet uz elli un nez kāpēc domājam, ka pēc vēlēšanām spēsim savus tēriņus ierobežot.
Ko jūs darītu, ja būtu valdībā?
Šī valdība faktiski šo gadu pavada vēlēšanu gaidās. Vai Latvijas iedzīvotājam biļete uz šo teātra izrādi nav par dārgu? Esmu rēķinājis, ka tos aizņemtos miljonus, ko mēs tērējam, tas ir vismaz 1000 latu par teātra izrādi katram Latvijas iedzīvotājam. Šī ir politiska diskusija, par ko vajadzētu pieņemt drosmīgus lēmumus. Mums ir 200 000 bezdarbnieku. Tie, kas spēj, brauc projām. Mēs saviem vecākiem pensiju vēl nopelnījām, bet man nebūs vairs kas nopelna pensiju.
Tad ir jautājums, vai ir aktuāla diskusija par mūsu imigrācijas politiku nākotnē. Kāpēc politiskajā darba kārtībā nav tik svarīga jautājuma? Vēl viena tēma - pēc nepilniem diviem gadiem būs jāsāk atdot tie miljoni, ko esam notrallinājuši, bet finanšu situācija pasaulē ir tāda, ka naudu faktiski nav kur aizņemties. Vai mums ir kāda stratēģija, ko darīt?
Ko jūs darītu?
Es nevis sēdētu un gaidītu, ka 2. oktobrī būs tā laimīgā diena, bet liktu tos darba kārtībā.
Vai jautājums par ģenerālprokuroru ir vai nav svarīgs?
Mazsvarīgāks par šiem jautājumiem. Runāt par viena cilvēka lomu politiskajos un tiesiskajos procesos - tie ir tikai emociju uzplūdi.
Vai tiesiskums ir svarīgs?
Protams. Taču ne jau viens cilvēks nodrošina tiesiskumu.
Jūs pats reiz teicāt, ka esat stabilitātes garants.
Tajā brīdī es biju uzņēmies atbildību kā valdības vadītājs un man tas bija jānodrošina.
Kā jūs tagad domājat - labi, ka tik grūtos laikos neesat premjers un nevarat rīkoties, vai tomēr žēl, ka vairs neesat šajā amatā?
Acīmredzot nebija lemts.
Kāpēc? Vai paša vainas nebija nekādas?
Ko nozīmē paša vaina? Politika ir milzīgs notikumu kopums. Tajā brīdī, kad sabiedrības uzticība ir liela, vari darīt daudzas lietas, bet, kad to sāc zaudēt, ir jāaiziet īstajā laikā, lai pavisam to nepazaudē. Es aizgāju par vēlu. Man vajadzēja aiziet ātrāk.
Vai jums tagad negribētos būt vērienīgajā AŠ2 komandā?
Kad jutīšu sevī vēlmi atkal darboties politikā, tad arī atgriezīšos, ja tādu vēlmi vispār kādreiz izjutīšu. Šobrīd īsti neredzu sev vietu pašreizējā izrādē, nav arī man vēlmes to darīt?
Mareks Segliņš par Tautas partijas stratēģisko kļūdu uzskata to, ka Aigars Kalvītis nekļuva par Valsts prezidentu.
Nebija tāda varianta. Es to nevēlējos. Es negribu šo tēmu apspriest.
Kas, jūsuprāt, sagaida Tautas partiju?
Politisko sadursmju cīņā Tautas partija ir noasiņojusi, bet tas nebūt nenozīmē, ka Latvijā nav elektorāta, kas atbalsta konservatīvas idejas. Cerēt, ka varētu atkārtot iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, kad mēs vienmēr dabūjām vairāk par 20 vietām, nevar. Pasaules politikā visur varas partijas šobrīd zaudē.
TP jau ir opozīcijā.
Tautas partija asociējas ar varas partiju. Lielākā kļūda pie šīs valdības veidošanas bija, ka TP neuzņēmās atbildību ekonomiskajā sektorā. Ekonomikas ministrija nedrīkstēja būt Jaunajam laikam. Tas izjauc balansu, ja iedod vienai partijai visu. Koalīcijas valdībā nekad premjers, ekonomika un finanses nav bijušas vienai partijai.
Vai nebija tā, ka jūsu partijai vienmēr bijis jārēķinās ar Andra Šķēles interesēm?
Jūs ļoti pārspīlējat un mēģināt izplatīt mītus. Tautas partijai ir grūti, bet tai ir visas iespējas būt uz politiskās skatuves un tā arī būs apvienībā ar uzņēmējiem. Lielāko daļu šo cilvēku es pazīstu un par viņiem varu teikt tikai to labāko. Jautājums ir, vai viņi spēs sevi pozicionēt, lai par viņiem nobalso, vai viņi spēs sabiedrību pārliecināt. Ja es būtu politikā, tad tikai ar viņiem būtu kopā.
Viņiem būs jāpārliecina vēlētāji par vēlmi īstenot godīgu politiku un ka neiet politikā, lai uzlabotu savu uzņēmumu bilanci?
Ja uzņēmējiem ies ļoti slikti, tad visiem pārējiem ies vēl sliktāk. Tieši vajag, lai viņi uzlabo sava uzņēmuma bilanci, lai viņi vairāk pelna un rada vairāk darbvietu.
Ir iespaids, ka apvienībā noteicošā loma ir nevis uzņēmējiem, bet Aināram Šleseram.
Nepārspīlējiet viena cilvēka lomu. Politikā panākumus var gūt tikai tad, ja ir komanda. Šlesers viens nekad nebūs karotājs kaujas laukā. Šleseram un Šķēlem ir jāatrod vēl vismaz trīs četri spēcīgi cilvēki. Ar viņiem diviem var būt par maz.
Šlesers Tautas partijas kongresā sacīja, ka TP bijušie līderi esot gribējuši sagulēt vienā gultā ar Sorosa organizāciju pārstāvjiem.
Politika ir ļoti sarežģīta nodarbošanās. Tu nevari būt kategorisks. Kas bija TP spēks pēdējos desmit gados? Tas, ka neviens nevarēja prognozēt, ko mēs darīsim.
Jūsuprāt, tas bija labi?
Jā! Mums vienmēr bija vairāki scenāriji, un mēs spējām uzvarēt divcīņas. Ir pilnīgi nepareizi apgalvot, ka nevajag sadarboties ar tiem, kas tev nav pieņemami. Ja ies tai loģikai līdzi, ko te deklarēja Šlesers, tad es neprognozēju nākamās Saeimas mūžu ilgāku par diviem gadiem.
Vai tāpēc, ka nākamgad stājas spēkā Satversmes grozījumi, kas dod tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu?
Tev ir jāspēj sadarboties arī ar oponentiem un jāgūst pār viņiem virsroka. Nevar iet frontālā kaujā ar saviem oponentiem. Tev ir jābūt daudz viltīgākam un gudrākam. Ja es būtu savu otro valdību veidojis ar plašu koalīciju, iesaistot Jauno laiku, tad politiskā dzīve Latvijā būtu pilnīgi citāda. To es vērtēju kā savu lielāko kļūdu, kad biju valdības vadītājs. Man vajadzēja izvēlēties nevis vieglāko ceļu, ko visi man apkārt gribēja, bet izvēlēties savu ceļu.
Vai ar visiem jūs domājat Šķēli, Šleseru, Aivaru Lembergu?
Nav svarīgi. Visi labie lēmumi parasti tiek pieņemti strīdos un diskusijās, ir jābūt iekšējai opozīcijai. Atcerēsimies, ka pat tavi vistuvākie sabiedrotie bieži vien nemaz nav tavi sabiedrotie. Man vajadzēja izveidot plašu koalīciju, un tad uz šīm vēlēšanām būtu pavisam cits politiskais salikums. Taču es to neizdarīju, un tas noveda pie virknes kļūdainu lēmumu.
Kas bija šie kļūdainie lēmumi - drošības likumu grozījumi?
Nu kaut vai. Būtu Jaunais laiks valdībā, nekad drošības likumi nebūtu darba kārtībā.
Kuram vajadzētu uzvarēt vēlēšanās, lai valstī kļūtu labāk?
Es negribētu savas politiskās pārdomas stāstīt. Skaidrs, ka būs cīņa starp četrām lielākajām grupām. Kā tās balsis sadalīsies, ir ļoti grūti atbildēt. Vai nu mūs sagaida četri gadi juku laiku, vai arī izdosies stabilizēt politiski ekonomisko situāciju.