Esot tādas māsiņas, kuras bērnam špricē miegā - nepamodinot. Lai kaut mazliet palielinātu emocionālo komfortu, Liene lūkojusi pēc atsevišķas palātas, taču tādu nav dabūjusi. Viņa labprāt būtu par to piemaksājusi, bet slimnieku esot ļoti daudz. Liene labprāt maksā papildus par ārstu pakalpojumiem vai procedūrām, ja runa ir par bērna veselību. Viņa apcērp naudu citiem izdevumiem, bet rindās uz procedūrām negaida, maksā, lai ir ātrāk. Bērnam jāsaņem pati labākā aprūpe.
Lai gan Liene bieži apmeklē ģimenes ārstu, jo uz pirkstiem varot saskaitīt, cik dienu bērns mēnesī vesels, slimnīcā abi nonāca pirmo reizi. Liene slimnīcā ieradās kaujinieciskā noskaņojumā, gatava cīnīties par katru netaisnību, taču māsiņu un ārstu attieksme patīkami pārsteidza. «Manas kaprīzes uzklausīja, padomus iedeva,» viņa stāsta. Izrakstoties no slimnīcas, Lienei piekodināts, lai neaizmirst paņemt līdzi neizlietotās zāles. Arī barojot labi. Bet citas māmiņas gan zinājušas stāstīt, ka slimnīcās agrāk maltīte bijusi labāka. Treknajos gados pusdienās deva divas baltas un divas rupjas maizes rikas, tagad dodot tikai pa vienai no katras zortes. Taču tā neesot lielākā bēda, bet loģisks krīzes iznākums. Daudz vairāk sāp režīms, saka Liene. Māsiņas ārstu norādījumus pildot pēc programmas. Ja bērnam temperatūra jāmēra no rīta pulksten sešos, viņas kā terminatori pavēli arī ik rītu pildīs, pat ja bērns pēc negulētas nakts nupat iemidzis, viņa stāsta. Mazliet vairāk emocionālā komforta gribētos, lai netramda, lai vairāk miera, Liene gribētu.
Turpinām diskusiju: Slims krīzes laikā
Ja nelaimējies saslimt un meklēt mediķu palīdzību tieši tagad, kad veselības aprūpes sistēmā valda jukas, aicinām jūs dalīties labajā/sliktajā pieredzē. Kāda bija ārstu un personāla sniegtā palīdzība un attieksme, cik daudz naudas nācās maksāt par pakalpojumiem, ko valsts vairs nesedz?
Vai varbūt tagad darāt to, par ko brīdina ārsti, - vispār vairs viņus neapmeklējat un savas kaites ielaižat?